Protams , kamēr pasaulē nauda eksistēs  

Nedaudz paskatījos , un secināju ka mietpilsonīgie latvieši nezina ka visi melnādainie ir acu ārsti ,un runā latviešu valodā  

Hi...Hi...Hi...Perfektais vēl pie tam

Es esmu Lāčplēsis!

Raugās veļi kā purvmalā guntiņas spīgo,
Gluži kā naidnieka ložu guns,
Kamēr pār tīreli bezgalīgo,
Izskan salūts
                   kā aizmirsta kara duns.

Leiras,a ne vienas bildītes nav?
...tie gājieni vieno!   

Jelgavā bija foršs gājiens  
Man ļoti patika!

pilnīgi piekrītu Ingrīdai.un skārdeni paspārdīt,un pa peļķēm pastaigāt un rudens lapās izvārtīties.un prātā nenāk doma,ko par to domā citi..

...gan lieli,gan mazi visi - Vienoti!

Šajā saitā ir Puisis, pieļauju- tuvu 60 varētu būt; bet man 100gadu vienalga- cik tieši Viņam!! Viņš tāpat joprojām ir Puisis!!! Jo gaida sezonu, kad varēs atkal riteņot pa pasauli!!   Un?? Kāds cits, kuram 20-30, labi ka spēj no krēsla vēl uzcelt savu pakaļu /atv.!!/; tad- kāda nozīme ir cipariem?? Kāda??
Cik daudz nav pasaulē cilvēku, kas piesieti gultai vai ratiņkrēslam, un- tāpēc viņiem nebūs dzīvot?? Jā, sarežģītāk daudz, protams!!, bet tāpat viņi mācās ņemt no dzīves to, ko spēj paņemt; t.sk.- arī baudīt.
/atvaino, ka es te tik gari, bet mani šī cilvēku ciparošana, tas- ko tajos ciparos var, bet tajos- rau!!- "gals klāt", kā saki Tu, tracinājis vnm!!/

Un, ja man uznāk tāds dullums, ka gribas to skārdeni paspārdīt, neskatoties uz savu stāžu?? .. Tad paspārdīšu gan!! Tikai, protams, paraudzīšos, lai netrāpa, kur nevajag!!  
.................................................
Daina!! Es atkārtošos jau reizi n-to: Vai mēs dzīvojam citu pēc?? CITU pieņēmumu pēc?? Nē gan!! Ja mums gribas darīt visādas "stāžam" neatbilstīgas lietas, tad- darām un viss!! Viens gan- nenodarot ar to- pāri citiem!! Viss pārējais- štrunts!! Vot- zaudēt prieku dzīvot un vsp- būt- tas gan vairs nav- štrunts!!.. Tas ir tas trakākais, kas ar mums var notikt.

Bišķi par nenopietno šajā nopietnajā blogā- gadījums iz dzīves:
Pirms gadiem 16, strādāju Rīgā veikalā, centrā, precīzāk Latviešu biedrības nama telpās. Veikalu apmeklē ārzemju latvieši, kuru latviešu valoda, kā zināms, nedaudz "iekonservējusies". Kundze iepērkas, procedūras noslēgumā pie kases savā angliskotajā skaņu dvesmā izsaka kaut ko, ko es nesaprotu: "Man, lūdzu vien cuciņ!" Bišķi nošokējos, bet korekti iztaujājot, saprotu, ka kundzei vajag nevis "cuciņ", bet "tutiņ", vārdu sakot iepirkumu maisiņu. Ir saglabājusies cita terminoloģija kundzes leksikā, un komplektā ar stipri dīvaino izrunu ar angļu valodai raksturīgām skaņām, radīja pārpratumu. Diez vai kāds vietējais prasīs iepirkumu tūtiņu

Jāprot tikai baudīt,atbilstoši dzīves stāžam. Nebūs prāta darbs,60 gados skārdeni pa ielu spārdīt.

Interesanti kà tavā bērnībà, jaunībā saucàs piemēram tas pats dators, vai blenderis
piem., . Varam jau mēs saukt mobilo telefonu par ķieģeli vai kluci    latviski tak.
Man domāt, ka valoda izzudīs tieši neaugot līdzi laikam, prasībām.

Kad paskatos uz saviem vecākiem, tad saprotu, ka i 70-80 cipari nav zemē metami, būtu tik dzīvesdegsme saglabājusies

Lika aizdomāties...tak tā  'jau tas ir...

Mana aCtīte - pastaigā dodas ..., smaida laukā - saulīte kamēr ...

Paldies, bet tikai man, Gunin !  

Lai veicas ..., jums abiem !    

dzied par saules starinu, matos gari-brûnajos iepinushos