Benita L. 5. nov 2015. 00:01Paldies,Ingrīda!
Bezšķirnes lolojums!Bet naudas maka lološana - ir veiksmīga tā piepildīšana!
Ingrida L. 4. nov 2015. 23:24APSVEICU , ar lolojumu ! Tik nesapratu, naudas maks vai šķirnes lopiņš ?
savsem k. 4. nov 2015. 22:45Tas uz ilgu laiku , gadus 12- 15 vajadzēs viņu lolot
Ingrida X. 4. nov 2015. 22:40.... domājot par kādu... domājot- vsp- kas un kā.. ar mani un- ne tikai....
Benita L. 4. nov 2015. 22:35O,jā,labs!
savsem k. 4. nov 2015. 22:34Tagad tev būs nekomerciāla dzīves vērtība
Benita L. 4. nov 2015. 22:33No sākuma loloju maku - darbs un atkal darbs.
savsem k. 4. nov 2015. 22:30Tagad tev vajadzēs viņu lolot , es tikai nezinu ko šis vārds īsti nozīmē ..
martins k. 4. nov 2015. 22:25:PARAK SKALI TEIKTS. TU PAR MANI NEKO NEZINI. SO BLOGU ES ATVERU, LAI PALIDZETU TIEM KAM TAS PATIESAM IR NEPIECIESAMS.
Ingrida X. 4. nov 2015. 22:21..... un- vsp- paldies Tev!!!- šovakar- beidzot!!!!- pieķēros pie vienas, kurai briedu jau- sen... Es nezinu, protams, vai uztaisīšu to, tik personisko, līdz galam, bet- esmu sākusi... un tas nav- maz!! :))
Jans J. 4. nov 2015. 20:43Dies patīk .....Pats tagad pētu DX0 optics konvektoru .... tieši tēma par bilžu apstrādi
Dzēsts profils
4. nov 2015. 20:38Sveiks,Jans!
Prieks,ka iegriezies ...pareizi...saudzējam sevi un apkārtējos
Un,šī bildīte Tev...ceru,ka patiks
Jans J. 4. nov 2015. 20:30Kur brīvībai ir robežu - saka, kamēr nenodarām citiem pāri. Ar atkarībām - citiem un sev.
Ingrida X. 4. nov 2015. 19:55... un tā- es sāku veidot kolāžas... Viņa- ierosināta....
Ingrida X. 4. nov 2015. 19:54Inga.
Mana pirmā- slēpjamā, un aiz to- dziļi saudzējošā Mīla, bija literatūras skolotājs; man tieši- Viņš nepasniedza- neko... Bet- caur Viņu- tieši- iemācījos saprast- daudz ko... kā stopējām uz Aglonu- es un Viņš.... kā pētījām augus, jo līdzi bija grāmatiņa "Latvijas augu noteicējs", lkm tā to sauca... man jāpameklē, jo tā- palika pie manis... Viņš- no Tiem, kas ar spārniem- aizgāja ātri... Un- ja par ko besos tgd- ka biju tik stulba, cik- biju!!!! .... ka neskrēju pāri pļavai tai, kad Viņš mani, ar mūsu pašizdomātajiem gaismas-lampas signāliem- sauca.... Tā ir nežēlīga apjauta- sev- ka bija- reiz kas īsts, ko savā jaunības stulbumā, saprotot gan, bet- nenovērtēji ne velna....līdz galam.
Man palikuši- Viņa veltītie dzejoļi- man; manā vispersoniskākajā kladē, kas nolikta- pašai sev- neatgādinājumam... man palicis Viņa uzveidotais apsveikums- manos 18.-padsmit... un atmiņas... atmiņas.... 2 sniegavīri pie vārtiņiem maniem..... un- pirms 1.-ā videnes eksāmena- puķu klēpis uz tiem, mazdārziņos čieptiem...
.... kad esam jauni, brīžam- esam tik stulbi/-as, ka vnk nesaprotam/nenovērtējam to, kas ir īsts, un vsp- kkā vērts..............
Dzēsts profils
4. nov 2015. 19:37Tā jau domāju -cukuru un saulespuķu eļļu

