Sandis x. 13. okt 2015. 14:08atpazīstu cepuri... iepriekš bija mašīnā:)
es ar gribētu zināt ko tad tie vīrieši grib TĀDU ko negrib meitenes
Sandis x. 13. okt 2015. 14:03žēl ka nevar blogos nobalsot.... Ingrīda dabūtu balsojumu no manis..... bet arī pārējiem nebija zemē metami e un a nav blakus, bet mani pirksti iemanījās šādu salikumu, Sandri
Sandris X. 13. okt 2015. 13:17Pamatus topošajam cilvēkam liek ģimenē , ne ar bla, bla, bet ar reālu dzīves modeļa piemēru . Pie stipriem pamatiem , bērns pats pratīs atsijāt sēnalas no graudiem.
Sandris X. 13. okt 2015. 13:07Šo vajadzētu rādīt skolās - kā obligāti skatāmu gabalu !
Guna a. 13. okt 2015. 12:16Nevienam jau nav ,savādāk
Arī citiem sāp, citiem sāp
Nevienam jau nav, savādāk
Dzīvot mīlot un zaudējot
Tur kur bija tavas asaras
Tagad jau ir ziedi...
Un varbūt nebūtu asaru -
Mums nebūtu prieku
Kurzemniece E. 13. okt 2015. 12:11,jo stiprākiem nepietiek ne dūšas ne spēka
Guna a. 13. okt 2015. 12:10Aleksandr , ģimene ir - SPĒKS ! Nenoliedzami !
,,Viens nav karotājs !,, - apgalvo dziedošā ģimene no klipiņa un dara viņi to - pārliecinoši ...
Taču tas neliedz mums par ģimenes tēmu arī - iesmaidīt ..., vaaaai ne ?
Dzēsts profils
13. okt 2015. 11:51Aleksandr,Tev ne par ko nav jāatvainojas
Zini...citreiz ar dziesmu var krietni vairāk pateikt nekā...ar vārdiem,vai nepiekrīti?
Aleksandrs V. 13. okt 2015. 11:44piedot,cerams nebiju pārāk brutāls...
Dzēsts profils
13. okt 2015. 11:29Aleksandr...kapēc?
Nu,pastāsti savu versiju...
Aleksandrs V. 13. okt 2015. 11:27Uzdot šādu jaut. - pretpolam,vai pati sev...
Aleksandrs V. 13. okt 2015. 11:13 Zem vārda - ĢIMENE- tā ir lieliska un saticīga !!!
Dzēsts profils
13. okt 2015. 09:48Nav ko pārspīlēt ar vienu nabag dzejoli. Bet vsp. jārunā ir. Gribētos paskatīties uz tām blozgām, kuras Vačeslavam pasniegušas latviešu valodu un literatūru.
Dzēsts profils
13. okt 2015. 09:08Ingrīd, tikko izlasīju Tavu atbildi(vakar 19:28) uz manu komentāru un zini, aizdomājos..Redzi, kad cilvēks atrodas savā komforta zonā, viņam grūti no tās izkāpt, pamatojot to visu - ''a kāpēc jāiespringst, ja tāpat ir labi''..un tad, kad pēkšņi notiek dzīvē kāds ārkārtējais notikums, notiek sprādziens, un esi uz ceļa un tad tikai laikam cilvēks mobilizē savus spēkus un izdara kaut ko tādu, par ko līdz šim pat domāt ir baidījies.. Tā notika ar Tevi..
Es tagad atcerējos gadījumu, kad biju ''iedzīta stūrī'' un vajadzēja taisīt prezentāciju angļu valodā es..kurai tikai bija 2 mēnešu kursi aiz muguras un pamatā jau no skolas sola - vācu valoda..A ko darīt?? Uztaisīju un pat norunāju angļu mēlē lielas auditorijas priekšā ..Protams, darbs ieguldīts bija liels (tas ir maz teikts) Avantūra baigākā, bet es to izdarīju!!!! Un tāds gandarījums un lepnums bija par sevi, ka es to varēju! Tā bija maza uzvara pašai par sevi! Tā kā..laikam tikai jānotic sev un saviem spēkiem!

