pabrien...pabrien...peldēt neprot-sēklis par dziļu! -un-atpakaļ krastā!

paisums mairu atškīris no Lielās zemes uz salu-vai tā ir aizskalotā sirds?!-es jau teicu-nekur nekas tāpat vien nepazūd-ja reiz rīkoji rītuālu.

ja vīģes koks nenes augļus-tas-jānocērt- tā ka vīģes-rādadaties, ka esat!!!!

Viens no maniem- Chris Rea- braucamgabaliem..   nr.2 ;)
Nr.1, loģiski- šis:

https://www.youtube.com/watch?v=1EBw_da7BZk
....  

pirms diviem gadiem stāvēju uz ceļa..lija lietus...kā baznīcas žurkulēns sajutos-trīsēju pie visām miesām-sala-pacēlu ķepiņu-garām aizbrauca mani paziņas-vīrs un sieva...kaut ko nomurmināja, kā atvainodamies, ka pieslapēs glaunos sēdekļus-tā mums viss izputēja-sēdekļi ir sausi...bet draudzības-nav. Kas kuram pirmajā vietā...vai žurkulēnam to spriest...kad kažoks nodevīgi pil! Tie nebija samarieši.
tā gadās-sīkumos atklājas nostādne par lietām-vērtībām.
sēdekli izžāvētu, bet Draugu-neatgūs...

Man bus mangusts.

kāp botiņās-un aiziet krosot-kur tu teci gailīti manu!..no rītiņa agrumā vaiii-lietderīgāk-ej skaldi malku-kad nav kur savu pozitīvo enerģiju likt-vismaz kāds labums saimniecībai!

   ...no iekšējās spriedzes var atbrīvoties dažādi...gan lamājoties,   gan ārdoties (ar ko apkārtējos bieži vien šokējam) gan izraudoties   (parasti sievietes), gan lūgšanās (ticīgi cilvēki), ir arī cilvēki, kuri šo spriedzi ilgi spēj paturēt sevī.
     Lamāšanās apgrūtina līdzcilvēkus, piesārņo vidi, līdz lūgšanām ne jau visi ir izauguši, negatīvo spriedzi ilgstoši paturot sevī riskējam saslimt ar vēzi (stresa hormoni kortizols un kortizons esot kancerogēni)...taču izraudoties cilvēks atbrīvojas no negatīvās spriedzes nesagādājot ne sev ne citiem neērtības (ja neskaita lūgšanas, protams)...
  Tad nu iznāk ka asaras ir tas izplatītākais un nekaitīgākais veids kā atbrīvoties no negatīvās spriedzes.
      ...Bet galvenais taču ir mīlestība (arī lai nebūtu jāraud)...

par Monro Merilinu/pseidonīms/ ir stāts par to, kā Holivuda no meitenes taisīja pati sev Lelli-elku-kas staigāja pa varas gaiteņiem, dziedāja prizidentam apsveikumu-sudrabotā brokāta mirdzoši lāsojošā kleitā...piedzērusies-jo tā vajag!-šai penruškītei piemita slavaskāre, ko izmantoja producenti-un ar savu ražojumu spēlējās...sazāļoja, turēja ticamības dvingā...bet pārforsēja-viņa kļuva vulgāra...nevaldāma, nevadāma-tāpēc-lai saglābtu radījuma tēlu-iemūžināja!
un Viņa skatās joprojām no reklāmplakātiem-aizmiglotām acīm-viņa ticēja...tāpat kā kombuļu inese-ka ir-o-ho-hoooo!
neviens šo darbu vēl nav pārspējis...uz ši tēla vēl šobaltdien pelna-sarakstot grāmatas, publicējot itkā atmaskojošus rakstus-neko neatmaskojot-saglabājot intrigu!

Uz fotto-videjais es esmu-     

Trešā daļa.

Butu gan aizraujosi,gan intresanti,ja Musejie pieprasitu

Da nu nahuj tādu maratonu!
Telti,mantas,telefoni,kartes...
Tad jau uzreiz jāsarunā kaimiņs ar,,fūru".
Būs gan kur visas pekeles salikt,gan vinnestu.

Vasilij,visi mēs vēlamies to siltumu...