aizkera klicka tava tevi nabagmajas petniek...duraku duracin zigurdin...ko

Guna,vél nésu aizticis,gaidu ka vakarinas mazliet nogulsnéjas un tad gan provéshu . Tavas ogas arii vél jàapéd,liidz riitam  

ja ....zel ka nevaru

Robītis ir daunīšu daunītis...... kurš nožēlo ,ka nespēj drāzt savu meitu.....

Tev vēl viens gabaliņš ira - tās gardās tortītes ?

ai, Zigurd, tā ieklemmēšanās uz to jaunību, tas sab.uzskrūvētais jaunības kults- tas viss ir tukši un stulbi!! Es tgd runāju to, ko patiešam domāju!! Norakstīt sevi zaudējumos- var savos jaukajos 25, 35, vai- 45, jebkad!! Māksla ir- nenorakstīt!! Pirmk., jau pašai/-am sevi!! Goda- goda v.!!! Un- nevajag atk- kkādu demagoģiju te!!! Man ir prieks- satikt- priecīgu Mairitu; prieks, ka Ineta priecīga- bija mežā.. prieks par Robčiku, kurš saprot jokus, kaut vai- foršais šortiņu blogs... prieks par visu, kas uzsit garīgo, nevis- noliek... un- Kuku- Viņš jau tikai dzen velnu, pa savam... uhhhhhhhh!!! esmu runājusi, āmen!! ;))

Robčik,ko darīt.Profilakse bija tikai nākošā dienā.Nu neko Tev nenoslēpsi.

Torte un Gunas bonuss stàv ledusskapii dotajà mirkli ! Varu pieràdiit ..

Ingrīda,vīrieši tādi domīgi.Laikam vecumam gatavojas.

cau...man viss patika...a vot tie plastmasas nadzini jau parak talu ir aizaugusi

Zigurd,izklausās ka runā simtgadīgs vecītis.

Ir jau apsveicis,  pa savam ...lai palékà bishku ..

Piramīdā pārtika nobojājoties , un puķes nesavīstot ... mūmijas varbūt ir vienīgais , kas tur spelē  

Valdi,nu viena interesanta dzīve.Nav laika pretrunām.

... točno, Mairita!!! loģiski, ka nekas ne tuvu nav beidzies!!!   zārku meistars- Kuku- piramīdu sagribējies!!!! .. nez cik tur to kabatu??   1000+3x3x3, vai?? un- puķes jāsprauž uz visām, vai??

vecums nevienam nav dāvana.........

Zini- baigi spilgti atsauci iztēles ainās- manu iepriekšējo dzīvi... Viņš, mans Cilvēks, gadus daudzus, kurš lika- ciest daudz, bet tai pat laikā- ir lietas, par kurām esmu pateicīga joprojām- 1.par mežu; ar Viņu iemīlēju to... un, kkad jau esmu pieminējusi, tieši purvā, baigi agri no rīta /bijām lācenēs, vai kā sauc manā pusē- šķomenēs/, kad zirnekļutīklos, savilktos, starp sīkajām purva priedītēm, rasu iemirdzināja pirmie saules stari, es sajutu Dieva klatbūtni, vairāk, kā jebkad un jebkur... un zināju- mūžam man neapmaldīties ar Viņu, Mežā... ņuhs kā meža zvēram...
.....................................
vnk- paldies!! Ir jauki- atcerēties- jauko!!  

Nekā,Mairitiņ!
Man viss iet pēc grafika-divas dienas dzeru,trešajā ,,lāpos",vēl vienu dienu,,athodņjaku" taisu,pārs dienas pastrādāju un atkal viss sākas no jauna.

Skapis   .... man vajadzīga piramīda kā faraoniem