Domāju   , ka pašā. Cilvēkam saprāts robežas diktē   . Jāprot tik dzirdēt

Andi,a kur robeža?

Atslēgas vārds -nepārspīlētās   .

Ja jau sakusi par Annusskam runat,tad lai Svarcijs izbauda visus saldumus ar Musu Kati-katram skaidrs,kurs palidzejis-Atraitnis

Hmmmm, laikam nebūs vien patiess ticējums ja reiz Jūrnieki bieži savus kuģus mēdza iedēvēt sieviešu vārdā...
'' Esmeralda'', '' Klementīna''

Prese izbazunē Pīles...ko sagrābsta no gaisa un Cep!////tās krīt pār izsalkušo ļautiņu galvām-dodiet tiem paēst!-viņi barojas no citu laimes un sevišķi paēduši sajūtas no nelaimes-tā tiem arī vajadzēja-apmierinātas nokvarkšķ vardītes-uz mēles sev uzšaujot kādu odu...ko pašas spējušas norīt.
...ĒDENE!...paradīze zemes virsū!

es zinu, ka saule nav akmeņos, kur nu vēl Pūkainos...pokaiņus ko dēvē-atmodināt tos akmenus kā sevi-varbūt-bet iet cilvēki cerībā uz kāda spēku-palīdzēt atvērties to cietajai čaulai.
Bet ne tur tas notiksies..tam jānotiek katram sevī.

Domaju,kad Svarcijam pietiks ar majkalpotajam,kas cits atliks?

Kada ir DiKaprio jauna persona,un ko par Vinas zina presse?

visi akmeņi, kas palikuši uz zemes un nav celti augstāk par Elbrusu, Džomolumgmo, vai Everestu-vai Araratu-augstāko virsotni-tie  der latviešiem!

Автор Петр Булыкин.У него много хороших стихов.

Нирвана

Маки, васильки, стихи, ромашки,
Лета земляничный аромат…
Бережно храню в своём кармашке
Все твои сердечные слова!

Чувств волшебных яркая палитра
Вплетена в творения сполна!
Гениально, ёмко, многолико
Катится стихов твоих волна

По планете, по морям и странам
По сердцам, по душам, по умам -
Проникает в нас земной нирваной
Бесконечная твоя Весна!

ja...makonus tu esi normali uztaisijis...halturscik pornografijas lepitaj..volkov

es ar saku lenam gatavot savus pokainus...nevaru...man savs aparats jaiepriecina soreiz

tas labi halturscik volkov ka saprati...ka tavi putnu buri ir pedeja pornografija

cau zannina...beidzot gala...kaut vistas bet gala...man viss patika......   

konkrēti Pokaiņos saulgriežus sagaidījusi esmu vienu reizi un pieredze bija fantastiska...dažas reizes esmu piedalījusies arī vietējo folkloras kopu vadītajos pasākumos, bet tajās reizēs pietrūka tā vienotības sajūta kas iespējama tikai esot kopā ar garīgi radniecīgiem cilvēkiem...katrs šo sajūtu var izjust citur- cits baznīcā, cits stadionā, cits ekstremālos pārgājienos utt. Ja "velk" no iekšienes, tad jāiet...un otrādi...:)

   Lūdzu piedod,Irina!  
Mana iepriekšējā atbilde kaut kur pazuda.
Tas dzejolis dikti pazīstams,tikai baidos par tā autoru tagad kļūdīties- tik daudz viņu pārlasīts...

Inga, vai citos saulgriežos esi līdzīgos pasākumos piedalījusies. Man teorētiski tā kā gribētos , bet tie daudzie ļaudis, vai nav dikti trokšņaini? Jeb tā jābūt?