Mna arī patika tā bilde,no šīm manējās laikam ir Nr4 un Nr 8 Nr 9 pietrūkts pienenes,vai kreimenes,tās nu jau sākušas ziedēt un TĀ smaržo,TĀ smaržo    

Kā sauc tās baltās puķītes, ne puķītes.. nu tos baltos pūkainumiņus priekšpēdējā bildē?? Tās ir spilves, jeb- kļūdos?? Man vnm viņas patikušas ar savu neparastumu!!

Paklusesu par tik intimam lietam-atraitnis

Paklusesu par intimam lietam-atraitnis

Man vakar nelija,tāpēc es varu būt tik drosmīga un pateikt,ka nav vainojams ne viens

Toreiz bloga autors pats bija pārsteigts par to, cik neparasts sanācis fons pienenēm, vot- interesanti!!- vai atkodis to fišku, ka tgd atkal pasniedz kko tik oriģinālu?

Paklusesu par intimam lietam...atraitnis

Vasilij, ne jau sūta. Atver Googli, ieej Vikipēdijā un paskaties, vai arī Tev nav ''atsūtīts.''

Ingrida,man arī šajā atspulgā pietrūkst tās pienenes   nē,nopietni

Tadel tads klusums Pilseta,kuri visvairak troksnoja-tagad mierigi vecenem xxx suka.

Vallija,vai esi nogaršojusi egļu jaunos dzinumus,tie ir pat garšīgi...un vitamīniem bagāti

Tadel tads klusums Pilseta,kuri visvairak troksnoja-tagad mierigi vecenem xxx suka.

Tev jau tas atspulgs izdevies traki interesants!! Kā glezna!! Man patīk- ļoti ļoti; līdzīgi, kā puķīšu blogā- pienenes

Es arī tāpat domāju.

  -- šogad pat pati mazākā eglīte zied...

Tas ir skarabejs

Pārlasīju komentus.
Blogs, kas tika uzrakstīts ar patiešām vieglu un gaišu sajušanos, kurā tādā pat vieglā, foršā noskaņā parunājos ar Liliju, Robčiku, Alisi, tika pārvērsts balagānā, ienākot Jutai.
Žēl ļoti.
Pirmā doma bija: dzēst.
Nedzēsīšu gan.
Lai stāv kā atgādinājums man pašai:  nu neielaidies diskusijās, nerunā, Ingrida, ar cilvēkiem, kuru mērķis ir viens- meklēt kašķi, taisīt kārtējās razborkas. Kā atgādinājums, ka ir, nu ir jāprot vnk paklusēt un stāvēt tam pāri. Iesaistoties- pati kļūsti līdzīga.

Nekad neesmu teikusi, ka esmu pūkaina un balta, ka pati neesmu pieļāvusi gana kļūdu. Bet negodīgi gan neesmu rīkojusies- nekad.

Huiņa

Laime jau nav mūžīgā mierà ,dvēseles līdzsvarotā harmonijā vai ceriņziedu ķekarā tik ieslēpta. Tā ir laime iepazīt sevi visà emociju krāšņumà..kad esi mierīga kà jūra virs kuras mākoņaitas ganās , vai esi bangojošā trakule, kura ietiepīgi traucas pret klintīm un vienalga , ka sàp...vai esi romantiskā jūra , kurà pati saule nogrimst..
Tā ir laime būt tik mainīgai un neapnikt mainīties

Man tāda vabole bija ielidojusi istabā. Izglābu no sava kaķa maigajām ķepiņām Nezinu kā sauc.
Es šinī pavasarī sastapos ar šādu

Uzzināju, ka tā ir eļļas vabole un Latvijā aizsargājama. Smuki tausteknīši