Dzēsts profils
16. mai 2015. 18:50un tresais pienema lemumu...sveta trisvieniba...tas esmu es
Dzēsts profils
16. mai 2015. 18:49tas viens teica tam otrajam...es sev...
Sandaļu Š. 16. mai 2015. 18:47Kur Tev tá PACIETÍBA,SHlkakatniek - bez tās nedrīkst strādāt :)
Dzēsts profils
16. mai 2015. 18:40vinam sieva ar kurlmema...a meita piedzima normala...
Dzēsts profils
16. mai 2015. 18:39a man iemacija draugs kurlmemo valodu...
Dzēsts profils
16. mai 2015. 18:38man sevi ir jaklausa...a ne tevi
Ineta L. 16. mai 2015. 18:38Kā tad nevajag, viņi tāpat iet skolā, apgūst valodu, domas šaudās visiem. Katru rītu autobusā pavēroju vienu nedzirdīgu mammu ar kādus 3-4 gadus vecu dēlēnu, kurš ir dzirdīgs, runā. Tik uzmanīgu, saprātīgu un nopietnu bērnu sen nebiju redzējusi, pie kam klusu, laikam agri sapratis, ka bļaušana neko nerisina, mamma tāpat nedzird.
Ineta L. 16. mai 2015. 18:34Robcik, es ar Tevi arī runājos, man vienk. tik ātri nesanāk tā runāšana. Bet nu jau slēgšos ārā. Savām aknām pastāsti, ka alko kaitē ne tikai viņām, bet arī Tavām smadzenēm, pie kam neatgriezeniski
Dzēsts profils
16. mai 2015. 18:34a zini vienu joku...kurlmemiem cilvekiem nevajag sarunaties ar sevi...ja kas tas ir interesanti...
Ineta L. 16. mai 2015. 18:32Sevi sodīt-nosodīt, tas ir, kad sev pārmet. Piemērs ar balto mērkaķi: ir uzdevums nedomāt par balto mērkaķi. Pārsvarā tad sanāk, ka domas ik pa brīdim vizualizē šo balto mērkaķi... Reālāka situācija no dzīves: aizej vakarā gulēt, bet domas ik pa laikam atgriežas pie kādas problēmas, un jo vairāk dod uzdevumu par to nedomāt, jo vairāk domā. Lūk, šādā situcijā nevajag sevi nosodīt, ka tās domas nav tik paklausīgas.
Dzēsts profils
16. mai 2015. 18:32vai es ar sevi sarunajos...ko
Dzēsts profils
16. mai 2015. 18:31ja inetin...saproti sad tad kads man ar so to pasaka ....tad sanak ka mes esam divi mana kermeni...ko...piemeram...vo sito gan man vajadzetu izkniebt ...vai ...ta ka deretu sodien nedaudz ieraut...to laikam manas aknas stasta
Ineta L. 16. mai 2015. 18:25Pa nopietno, Robcik, nesanāks. Ja Tev nav bijusi vajadzība un jūties sakārtots, dzīvo te un tagad, neapžļambā iepriekšējās neveiksmes, nelidinies sapņu mākoņos un nekreņķējies, ka visi citi vainīgi pie Tavām neveiksmēm, neesi pūcīgs uz sevi un citiem, tad nav nekāda tolka prasīt, lai kāds kaut ko stāsta.
Ja jūties stresā vai kādā neapmierinātībā ar sevi, tad Tavs prāts pats pateiks, ko darīt, ja nepateiks, tad jāmācās meditēt vai, katram būs tuvāka kāda cita metode, jo gan budisms, gan kristīgās reliģijas un citas savos rituālos izmanto meditāciju.
Dzēsts profils
16. mai 2015. 18:18es pa nopietno...tocna...davai pastasti sikak
Dzēsts profils
16. mai 2015. 18:17es tur saksu smieties...aizbaidisu visus klientus...a ka tu pati vari sevi sodit vai nesodit...ko
Skaidrīte G. 16. mai 2015. 18:12Jā, visa zaļā pakalne ( kur brauc ar ragaviņām ziemā ) ir sauļošanās vieta.
Ineta L. 16. mai 2015. 18:07Robcik, aizbrauc, pamēģini... ...spēles ar apzinātību
...nu es tā pa vienkāršo pati ar sevi parunājos, cenšos koncentrēties uz konkrētā brīža situāciju... nenosodīt (sevi, ja kas nav tā, kā iedomājies jābūt)...
