Jut i. 27. apr 2015. 18:32 Abpusēji!
Mani vēl turpina rūdīt.. arī es šeit saņemu kolosalāko iedvesmu turpināt cīņu ar ēnām! Visiem mīļš paldies!!!
Dzēsts profils
27. apr 2015. 18:31Nu vismaz....tā.....var mani izmantot:-)kā:-)ēnu
Mairita G. 27. apr 2015. 18:31Jutiņ,gaidot negaisu nepaspēsim papriecāties par saules stariņiem un gaismu.
Dzēsts profils
27. apr 2015. 18:31rotaļlietu veikalā visiem darinājumiem ir skumjas actiņas-lai! tos nopirktu -žēlastība tiek audzināta!...mammīt paskaties...es to nevaru te tā atstāt-un tas zilonītis...tas krokodīliņš...tā žirafīte visi uz mani saktās-glāb! no veikala plaukta...glāb no pārdotības-vienreiz iegādājies-un mīli visu mūžu!
Mairita G. 27. apr 2015. 18:30Gribu visus apmīļot,jo šos tumsas gadus tikai Amigos mani rūdīja un lika saņemties.Tie esat Jūs,kas visu par sevi nepastāstot tomēr mazliet ļauj ieskatīties dvēselē.
Jut i. 27. apr 2015. 18:29 Sveikas,meitenes!
Gaisma citreiz var arī tā apžilbināt,ka ir pat labi,ka blakus kautkāda ēna klīst...
Mairita G. 27. apr 2015. 18:26Juta,ar ēnu viņš tik sev nodara pāri.Tiešām,var taču paspēlēt ēnu teātri.
Dzēsts profils
27. apr 2015. 18:14Es, Jut, ēnu uztveru savējādi, krītošā un pašēna. Vispār labs salīdzinājums
Dzēsts profils
27. apr 2015. 18:10Teigors nudie šaubās... nebēdā, viss jauns aizskalos arī nevēlamu.
Jut i. 27. apr 2015. 18:09 No vecajiem kartupeļiem diez vai būs garšīgi--jāgaida jaunā raža!
Pēc jaunā gada kartupeļus vispār nevajadzētu ēst,ļoti labi ir aizstāt ar selerijas sakni,-to var gan cept,gan zupā,kartupeļu vietā lietot.. .
Jut i. 27. apr 2015. 18:06Vispirms radās gaisma,-tikai tad cilvēks,kurš uzmeta tai ēnu...
Eduards V. 27. apr 2015. 18:03How do you do,lady...Fine soungs.....
Dzēsts profils
27. apr 2015. 17:52Labāk izstāsti, no kurienes tik skaistam, vecam sieviešu vārdam Emma tādi līdzbraucieni no vēstures. Būs interesantāk. Man vec un vecvecommāšu utt. vārdi bijuši Marianna, Elizabete, Justīne, Paulīne, Alida, jā un arī Emma.
Blogam
Dzēsts profils
27. apr 2015. 17:33Tas tikai apsveicami! Un pavasaris, daba arī savu dara nenoliedzami.
Brīdi atpakaļ noķēru sevi pie domas,vienkārši no sirds smejoties...skaļi, labā kompānijā- kad tik labi vēl justies, tas nav darīts tik sen...cik sen, āpāc...? pat neatceries pati. Gaismas pilni, pozitīvi noskaņoti cilvēki, ja māk, prot aizmirsties...visas ikdienas rūpes piemirstas. Paliek enerģija, darbaspēks, mīlestība.
Jut i. 27. apr 2015. 17:28 Vīrietis Lielveikalā un vēl formas terpā..
Mairita G. 27. apr 2015. 17:04Lita,kad pats jau esi sasniedzis gaismu,gribas paņemt līdzi visus,ja vien viņi spītīgi neizvēlas tumsu.Es gadiem slēpos pati no sevis tumsā,bet nu vairs negribu.Esmu kā pamodusies un atverot acis redzu cik šogad pavasaris skaists.Pirmo reizi pa tik daudz gadiem.
Dzēsts profils
27. apr 2015. 16:59Skaista doma.
Un tā arī ir, pretstati rada jaunu enerģiju.

