Dzēsts profils
7. apr 2015. 21:21Un kāda jēga visam šitam....
Dzēsts profils
7. apr 2015. 21:13Labvakar, Ingīd! :smile Priecājos Tevi arī redzēt..
Paldies par novēlējumu! Tev arī lai jauks vakars!
Nu tā retāk sanāk man te iegriezties...
Ingrida X. 7. apr 2015. 21:08Lilij!! sen neesmu satikusi Tevi!!! Lai labs Tev vakars!! Lai labs tas- smeldzīgās dzejas- autoram!!
Ingrida X. 7. apr 2015. 21:06 Tava bloga nosaukums- "Joprojām"
un- tikko pamanīju!!!- mana pieraksta- 20:37- pēd.teikumā- arī tas vārdiņš-"joprojām"!!!! kontekstā citā, bet- ir... un- es saku jau reizi kuro- nejaušībās NAV nejaušību!!! :)
Tu piedod- es ne no dzejas, bet- kur tad sakņojas dzeja??- dzīves prozā taču!!!:)- nu vot!!- un man tādai, vnm smaidīgai, vnm paplēšu jociņus, šovakar, pēc servisa darbalaika, apmainīja riepas- ar atlaidīti!!! un es??? es, kā strazdiņš mazs!!!- aiz prieka lēkāju- uz vienas kājas!!!
Man vnk patika te, Tavā blogā, kura centrā, protams, dzejolis Tavs, izteikt kko, ārpus Tavas dzejas... kāpēc??? es pati domaju- kāpēc??? Lkm sajutu gan patiesumu, gan labestību, kas- no Tevis!!! Un- vērtēju tādus Cilvēkus- augstu!!! P-dies Tev!!! .. ir tā sajūta, kurai nav- nosaukuma: man patiktu ar Tevi sarunāties. Vnk- tāpat!!
Dzēsts profils
7. apr 2015. 20:52neaizmirsti Deviņi.
Ingrida X. 7. apr 2015. 20:43Ir taču bezgala daudz jaukā, bezgala daudz- kā vērts!!, tikai Cilvēks jau bieži tā uzkonstruēts, ka viņa sirsniņa- ilgojas, alkst tā viena.... Un tad- aizmānām sevi, ik pa laiciņam, ar māneklīšiem, bet- tā no tiesas!- jau neaizmānīt sevi... visnejaukākās ir naktis... vēl jo vairāk- ja neesi ar To, ar kuru ilgojies- būt... drusciņ parāvos vaļā, nekas :)
Vnk- esi un- neppazūdi!!
DZĪVOT IR SKAISTI!!! neskatoties- uz visu!! :)
Ingrida X. 7. apr 2015. 20:37... un tieši tas, ka nebaidies sevi atklāt, ir tas, kas paņem- mani!! :)
Es arī kādreiz rakstīju padaudz, bet tad, kad mana atklātība tika trulu ļautiņu sabradāta, tad... nu tad vnk nolēmu- man to nevajag!!.. un, kā saki Tu: "cīnos, kā māku" :)
Cirvjiem visos laikos bijis vieglāk, to taču zinām!! Te bija mana mazā oāzīte, kad slāpu... tad... nu tad- neļāvu sev vairs atklāties tik ļoti- te.. Atklājos- sarakstes draugiem, pa retam, bet tā, pa dzīvi, staigāju smaidīga.. kas brīžam notiek manī- arī paliek- manī :)
Un tieši tāpēc, ka te joprojām ir tādi Cilvēki, kā Tu, teicu: Paldies!!
Dzēsts profils
7. apr 2015. 20:28Es jau sen Ingrīdiņ esmu pieņēmis to, ka tai mīlestībai ko jūtu nav nākotnes..es vienkārši
šad un tad izraudos dzejā un šeit tas visiem ir redzams.. tā ir mana dzīve un tā ir ar mani noticis. Esmu tāds, kāds esmu..ar saviem plusiem un saviem mīnusiem- to mīnusu brīžiem ir vairāk, bet tas tā..cīnos kā māku.
Ingrida X. 7. apr 2015. 20:23Paldies Tev!!
Paliec tik patiess, cik esi!!
/ienāku tgd te daudz retāk, bet- satiekot Tevi- Tevis uzrakstītajā- vnk- prieks!! .. lai arī vārdos- skumjas.. /
Ingrida X. 7. apr 2015. 20:19Ne kilometri ir tie, kas šķir visvairāk, dmž.
Un- es varu klausīties Donu, bet- nekad nav paņēmis viņa dziedājums līdz galam. Jā- redzu /tik, cik klausītājam- redzams/- Cilvēks mainās, bet tā ārišķība... nu nav viņa pazudusi, nav!! tas tā, personīgi :)
Ingrida X. 7. apr 2015. 20:15Man patīk tas, ko raksti. Jo tie vārdi- nāk no Tevis. To nevar nesajust.
Lietus Vīriņ!! Es zinu- tas nemierinās Tevi, bet tomēr pateikšu: cilvēki var atrasties zemē vienā, starp viņiem var būt tikai nepilni 100, un tāpat- sajūta tāda, ka starpā- okeāns. Tā notiek. Kaut sirdī- ir viens otram, un- būs.


