Manuprāt,"Staigātāji" rodas tad, kad cilvēciņš nav gatavs risināt attiecību problēmu, bet gan izvēlas vienkāršāko ceļu -meklēt mierinājumu, trūkstošo posmu citur...Citam tas ir sekss, citam vienkārši mīļums, maigums, brīvības garša, vai garšīgākas kotletes:D...Tajā brīdī cilvēks ir krustcelēs nevar aiziet un nevar arī palikt...Cilvēku vaina ir tajā, ka tagad tas ir tik vienkārši itkā pašsaprotami -ja slinkums risināt problēmu,tad atrodu "aizlāpu", kaut reizēm problēmas risināšanai pietiktu ar vienu normālu sarunu...

Ineta atbildēja,bet es gribu papildināt...; - neeksistē mīlestības,atsaucības un cieņas vienam pret otru !,kas rada nepieciešamību dzēst slāpes nomalē.

Šo pantinu es rakstu tev
ar lielākajam cerībām,
ka lasot to tu pasmaidisi
kā uz labām derībām.

Tu esi skaista, mīļa, forša
šai dzīvē sapratis to esmu,
pat ja diena nav tik forša
tu vari rast sev prieka dvesmu.

Balstiņa tev jauka, klusa
kā jau eņģelītim klājas,
lai nāk par tevi miera duša
un rīt ir atkal japriecājas.

Nu vot,un tad arī piemeklējās kāds vidus ceļš.

Kad prāts, jūtas un miesa nav koncentrēti uz vienu objektu(sievu/vīru), kad nav labestības, bet aizvainojumi ir primārie, tad arī sanāk staigātāji. Ja ar attiecībām saprot trijādību: garīgo, emocionālo, fizisko pievilcību un atbilstību, tad iztrūkstot kādam no šiem trim komponentiem, vairs nav pilnvērtīgu attiecību. Atbilstība neveidojas viegli, diez vai apkārt staigā perfekti saskanīgi cilvēki.

Ati,veselība,pirmajā vietā!
Bet,kas tur ar tiem 25.gadīgiem bērniem?! (nesapratu)

Zinu vienu pāri,kur vīram visus gadus bija mīļākā(bez attiecībām)bet kad pāris izšķīrās,vai tad viņš aizskrēja pie viņas-nē,dzīvo tagad viens!

Un galu galā,lai takš tie pareizie dzīvo pēc saviem uzskatiem.Es labāk pie saviem pieturēšos. I audzēji varbūt nebūs.

Ir,kas ieciklējas tikai uz bērnu,kaut arī bērnam jau pāri 25.

Svilpīt...ir nu gan Tev pazīstamas tās sievietes,bet kā tad ar vīriešiem?! ...te neiet par konkrētu dzimumu!

gadu starpība vai vēl kas cits.Gadās,ka viens otru zāģē,tad ir cemme,un tad kāds laiž pa kreisi,jo sazāģētais vairs ar zāģi negrib.Vai nu maina viņš,vai viņa.
Zinu cilvēkus,kuri var būt jūrnieku sievas,un tas viņām nesagādā nekādas problēmas.Bet zinu sievietes,kuras uzskata,ka viņas dabūs audzēju,ja nebūs seksa.Nu,tad nu ārstējas

Bieži vien jau priekšlaikus ir zināms,ka būs sāpes,bet štrunts ar viņām-jādzīvo šodien.

Ne tikai tik krāsaina kā redzi,bet vel arī pats piekrāso.

Vel ir arī variants,kur viena puse vairs negrib,bet otrai vajag.
Te nu parādās gadu starpība.

Jā,pēdējos 3000gadus laikam jau norma gan...Un parasti tādas attiecības ir tur,kur nav pietiekami daudz darba.
''Viņa-uzticīga sieviete''.
''Viņa?!jau ceturto reizi precās!°''
''Toties mīļākais visu laiku viens un tas pats''.
Parasti mīļākai ir tas,kas nav sievai.Es te pat ne par fiziskajiem talantiem.

Svētku trūkums organismā.

Tur gan ir jāaizdomājas viņai/viņam...kapēc tik ilgi tajā statusā!   

Visādu pienākumu,saistību un vel visādi apstākļi neļauj palikt pie tiem labumiem.Un vel arī tie labumi,ne vienmēr ir gatavi savu labumu būvēt uz citu bēdām.

Es domāju,ka staigātāji ir ti,kuri nepārtraukti maina tās mīļākās,bet kā ir,ja ir ilggadīga mīļākā un tikai viena?

Labrīt,iesnējams Ati,Tev taisnība,bet tikai iespējams
Nez kapēc...tie "staigātāji"nosauksim viņus tā,tik un tā atgriežas atpakal...ne vienmēr...bet ir,kapēc nepalikt pie..tiem "labumiem"?!