Jurijs Ķ. 11. mar 2015. 14:10Papīru arī nevajag, ogļu šahtu var ar jūras zāļu kušķi izbirstēt....
Sandaļu Š. 11. mar 2015. 14:09
12."Jā, vispār jau jūra tagad vairāk velk".
Dzēsts profils
11. mar 2015. 14:07Nekur nav jādodas...viņa jau tajā ir iekritusi Kas tā par notikumu nesaskaņošanu?
Vilks V. 11. mar 2015. 14:06Kā lai pasaka,kurš ir pareizs?
Varbūt tieši tie"nepareizie"ir vispareizākie?
Jurijs Ķ. 11. mar 2015. 14:06Varēja kāpās nolikt kluci...
Sandaļu Š. 11. mar 2015. 14:05
11. "Vairāk velk uz jūru, bet baseins ir tuvāk...".
Vilks V. 11. mar 2015. 14:03Izlasīju...
Visas atbildes jau pati esi ietvērusi savā tekstā!
Smadzenes ir jāmīl.
Un pati zini,ja mīli,tad gan darbi labāk sokas,gan garastāvoklis labāks.
Bez tam-Budismā ir divas meditēšanas metodes.
(Daudzi domā,ka tikai viena...)
Pati esi atzinusi,ka esi tikai vēl ceļā!
Ja esi apzinājusies,ka tas ir Ceļš,tad sāksi to iet un varbūt arī sasniegsi mērķi.
Un iespējams,ka galā izrādīsies,ka pats ceļš ir vērtīgāks,
kā sasniegtais mērķis
Veiksmi Tev!
Sandaļu Š. 11. mar 2015. 14:03
10. "Kauliņus izstaipīju. Kurp man doties- uz baseinu, vai uz jūru"?
Sandaļu Š. 11. mar 2015. 14:02Laba fantāzija :)
Dzēsts profils
11. mar 2015. 14:00Ok...viņa slējās uz savām platformenēm un viegli gurnos šūpojoties klimperēja līdz nākošam zvilnim...te brīzīte pieņēmās spēkā ...daile viņā saļodzījās...pārkrita pār margām un ievēlās bangojošā jūrā...kas notika tālāk?
Sandaļu Š. 11. mar 2015. 13:57
9. "Ko man vispār darīt?"
Sandaļu Š. 11. mar 2015. 13:54
8."Ta' varbūt drusku izkustēties? "
Dzēsts profils
11. mar 2015. 13:52Nedaram atkal neko...guļam tik tālāk
Dzēsts profils
11. mar 2015. 13:51Brīzīte velkās , kamēr pievelkās un pārvelkās pār saulē pārkarsušo ķermeni
Sandaļu Š. 11. mar 2015. 13:51
7. Vēl karstāks... - "ko lai dara"?
Alise .. 11. mar 2015. 13:48Jā, ir tā bijis....kad šķiet, ka dzīve paiet garām...un no malas noskatos, kā tā man paiet garām...! Ir bijis tā, ka zini...tā turpināties nevar, bet nezini arī ...kā tad savādāk?.???..
Arī šādi posmi ir vajadzīgi...galvenais- noturēt sevi kaut mazliet līdzsvarā šādā laikā..Es vienmēr tad sevi esmu mierinājusi..."Bet arī tas pāries!"...jo mēs taču zinām, ka viss mainās, viss plūst!..dzīve ir kā zebra...tad melnā. tad baltā svītra, tad atkal melnā...
Varbūt tāda sevis it kā "muļķošana", bet es tādos posmos turos pie šīs domas...Un vēl- zinu, ka mums nevienam neuzliek lielākus pārbaudījumus nekā varam nest...Un tad, kad šķiet...viss- zeme atveries!!!...nāk kāds negaidīts notikums, pavērsiens...un saredzi atkal gaismu tuneļa galā!!!
..Sanāks , Ingridiņ, sanāks...it sevi''sķi mums...- tiem nepareizajiem!!...Dzīve mūs vienalga mīl..
Sandaļu Š. 11. mar 2015. 13:46
6. Kļūst aizvien sutīgāks, vien no jūras velk kāda svaigāka brīzīte.
Sandaļu Š. 11. mar 2015. 13:45Aiz žoga gan glūn- un pa kluso raksta savas fantāzijas.



