Jurīt, a Tev Ingridiņa neinteresē>?

Tas ir labi,ka mazliet žēl- ir kur augt  

laimīgas ka viss ir beidzot galā ?  

...izskatās ka esi vientuļa Guniņ...un dzejoļi jau nevar aizstāt vīrieti...katrai sievietei ir vajadzīgs vīrietis...un otrādāk...jo dzīvē tā ir iekārtots...mēs tiecamies viens pie otra...

Protams, ka parasts gans, bet ko tad tu valdniec tupi man blakus pie pelēkā akmens, manu vienkāršo kārkla stabulītes meldiņu klausoties? gan jau tev galmā, uguns rijēji un gaisa akrobāti un pieci magi, kas prot no cepures trusi izvilkt...

...tad-algu arī nesaņem-tāpat kā es ...tu tomēr esi pakļauts!...un man tevis mazliet žēl.

diktēt-ir Noteikt!   man liekas, ka tavs diktators ir-esi pats...un atzīsti, ka esi parasts gans un gani savas avis. un viss.

Kļūdījos, nu un , kur teiks, ja būtu darījusi pareizi, tad tur kļūdu nebūtu.
Gan jau būtu, tikai citādā situācijā un citādas kļūdas.
Dievs, stāvi man klāt, kad ar Nelabo kopā draiskojojamies !

Mani nevar atlaist, man nav līguma un es uz brīvprātības principa...

savas sirdzpuķītes bildi vari karināt mājā pie sienas un laist kādas gaismas gribi...bet teātris-tas ir darbs-tev jāpagriež lukturi-virzienā uz galveno lomu!...kas iznes visu Laikmetu!...vai Ideju!

...beidz muldēt sandīti...nekad tā neesmu teicis...pēc manis viņas ir laimīgas...

Domāt... To vislabāk darīt gremojot... Diktē morāli, man diktātos slikti gāja, labāk sacerējumos  

gaismotājs teātrī ir pakļauts režisora uzskatam!...ja sāksi pašdarbību-savas simpātijas bīdīt-tevi-atlaidīs!...jo režisors redz Problēmu, kas skar daudzus...nevis-tavu-personisko.

es nesatraucos par lencītēm vai citiem sīkumiem, sabiedrības nosodījums nāk no kāda cita, kas diktē morāli, bet tik un tā-visi pārkāpj.
zālīti es neēdu...es domāju!

Točna? es parasti neiedziļinos... Es spēlēt neprotu, es tad labāk par gaismotāju jūsu teātrī, izgaismošu to ko par labu uzskatu  

bet es gribu smieties un smejos...kaut par sevi...kaut par jums...bet jūs-uzreiz spēlējat...ne sevi-lai pazemotu kāda emocijas-patiesās-jo...savu nav....un skauž jums vai kaut kā zēl, ka nav jūsos tā, kas manī.

Āksts... jā, varu palaist purkšķi un neviens nenosodīs, nav jāuztur savs tēls, jo uz muļķiem neapvainojas  

Amira, lūdzu turpini mierīgi plūkt zāli- uz tevi skatās, nedod dievs pamanīs, ka kaut kas ne tā....

kā Tu Jurīt teici...... pēc Tevis nekas nepaliek pāri......... man žēl Jutiņas  

tu esi jauks tēls/seja/ jurij!...bet-āksts...un klauna smiekli ir šaušalīgi...jo to nav....