Ingrīd..par tiem draugiem jau tikai saproti..kas ir kas, kad esi grūtākās dzīves situācijās..Par to mums katram ir jāaizdomājas..jo arī mūsu draugiem citreiz neiet viegli. Laikam jau tāpēc nav tik daudz to draugu! Īsto!

ai labi ...es tev gunin nemaisisu vairs..atta

es tak nokopeju

Negribi mazliet atriebties,par to màzoshanos,Guna?

Par sievu-smarzam-Drogam...

Par ko tieši, Vasilij??

Agentura informeta

Max ... pagaidi tuč ...,   šamajam tik romantisks noskaņojums - pēc aukstās peldes , uzradās ...

Agentura informeta...

Dvesma - no lūpām lūpās , solījums - Es nekad neaizmirsīšu Tevi ...  

a man pofig...blogi ...minutes

Paldies Tev par šo blogu!!!
Paklausīšos tgd Visocki.... man pat sajūta- īstaja laikā un- vietā... tā dažreiz notiek..

Man arii dazi komenti,pusotru stundu,lai uzpiipé ?

a man jau ir tada programma ka nokopetu tekstu uztaisit par 100 procentiem unikalu internetaa...ar vinu var pat naudu pelnit....tas nav tik viegli...piecakaret gogles tanti

Sakki ..., Max ?

Guna, robcikam vismaz stunda,uz rezerves solina ,bûs te savàkusies jau..

??

  Austrumvējam bija problēmas ..., jau vairākas dienas viņā - nemiers ----> bbbbrieda .Jo vairāk šamais brieda ,  jo nemierīgāks kļuva Austrenis - bezjēgā skraidīja pa debessjumu , mākoņus izspārdīdams..., vējabērnu cekulus bez iemesla pluinīja , ne ēda vairs lāgā , ne dzēra - sava briestošā nemiera pārņemts...
        Tepat , rokas stiepiena attālumā , labākās zāles pret nemieru šamo - sieviņas cmukais vijoļaugums kairi grozījās ..., bet ! niķojās Austreņa Vijole - nebūšot nekāda spēlēšana !! Galva šamajai sāpot ..., tā lūk ! sāpēšot rīt - un aizparīt ar ! Austreņa jūtīgie sensori sāka kkādus aicinošus signālus no planētas Zeme - uztvert ..., ieinteresēts , šamais lūkojās lejup ->> kājas aiz mākoņa aizāķējis ...
- Stāvi , ačka ! Uz kurieni !? Tas slikti Tev beigsies !! Vējatēvs ķēra dēlu aiz piedurknes , bet kur nu vecajam - jauno un gribošo noturēt !
        Vēja ātrumā Austrenis traucās lejup ..., noslēpumainā raidītāja impulsi skanēja arvien skaļāk , arvien tuvāk ->>> tuvāk ...
Tur Viņa bija - tik skaista... , aicinoši kaira - tik !! Jūras maigo vilnīšu ņirba bez vārdiem  vilināja :-)
- Nāc taču ! Tava vilcināšanās ir apvainojums manam skaistumam ...
Viņš -> nāca ... ,saudzīgi lejup noplanējis , savu kaistošo nemieru - Viņas maigumā iegremdēja . Viņa viegli iekliedzās ! ieliecās ---> karstā nemiera kvēlošās bultas caurdurta ..., Viņa skūpsti Viņas kliedzienu noķēra lidojumā ..., pieradināja -  atvērties pārliecinot. Viņa ļāvās ..., nu viņi abi vienā šūpojās ritmā - atkal un vēl..., un daudzreizvēl ->>>> atkal un vēl ...
        Pēc - ilgi viens otra dusēja apskāvienos, rima līdz satraukto pulsu duna ..., laiski vienotram sniegto baudas piepildījumu - izbaudot..., pamodās līdz jutekļi , pieprasot - atkārtot...
- Es nekad Tevi neaizmirsīšu ! .........................Viņš solīja , atvadoties.
- Taču mēs nebūsim vairs kopā - piedod ! .............................palūdza .
- Es nekad neaizmirsīšu Tevi ..., ardievu ! .....................čukstēja Viņa .
         Austrenis atgriezās Vēju valstībā , šamā sieviņai brīnumainā kārtā bija pārgājušas galvassāpes - pati aicināja vijoli spēlēt ! Tikai Viņam kkā nebija spēlējamā noskaņojuma - kādu laiciņu..., pēc atgriezās starp abiem - harmonija un saskaņa.
          Jūra salaba ar Krastu ..., tie abi atkal glāstīja viens otru , kā sen jau - no aizlaikiem vēl ...Pēc Mammas Dabas notiektā laika Jūrai piedzima trejmeitiņas ->>> Vētra , Brīze un Dvesma .

Tāpēc jau saka, Lilij /17:25/:
Tie, ar spārniem, tie dzīvo ļoti ātri..

        Austrumvējam bija problēmas ..., jau vairākas dienas viņā - nemiers ----> bbbbrieda .Jo vairāk šamais brieda ,  jo nemierīgāks kļuva Austrenis - bezjēgā skraidīja pa debessjumu , mākoņus izspārdīdams..., vējabērnu cekulus bez iemesla pluinīja , ne ēda vairs lāgā , ne dzēra - sava briestošā nemiera pārņemts...
        Tepat , rokas stiepiena attālumā , labākās zāles pret nemieru šamo - sieviņas cmukais vijoļaugums kairi grozījās ..., bet ! niķojās Austreņa Vijole - nebūšot nekāda spēlēšana !! Galva šamajai sāpot ..., tā lūk ! sāpēšot rīt - un aizparīt ar ! Austreņa jūtīgie sensori sāka kkādus aicinošus signālus no planētas Zeme - uztvert ..., ieinteresēts , šamais lūkojās lejup ->> kājas aiz mākoņa aizāķējis ...
- Stāvi , ačka ! Uz kurieni !? Tas slikti Tev beigsies !! Vējatēvs ķēra dēlu aiz piedurknes , bet kur nu vecajam - jauno un gribošo noturēt !
        Vēja ātrumā Austrenis traucās lejup ..., noslēpumainā raidītāja impulsi skanēja arvien skaļāk , arvien tuvāk ->>> tuvāk ...
Tur Viņa bija - tik skaista... , aicinoši kaira - tik !! Jūras maigo vilnīšu ņirba bez vārdiem  vilināja :-)
- Nāc taču ! Tava vilcināšanās ir apvainojums manam skaistumam ...
Viņš -> nāca ... ,saudzīgi lejup noplanējis , savu kaistošo nemieru - Viņas maigumā iegremdēja . Viņa viegli iekliedzās ! ieliecās ---> karstā nemiera kvēlošās bultas caurdurta ..., Viņa skūpsti Viņas kliedzienu noķēra lidojumā ..., pieradināja -  atvērties pārliecinot. Viņa ļāvās ..., nu viņi abi vienā šūpojās ritmā - atkal un vēl..., un daudzreizvēl ->>>> atkal un vēl ...
        Pēc - ilgi viens otra dusēja apskāvienos, rima līdz satraukto pulsu duna ..., laiski vienotram sniegto baudas piepildījumu - izbaudot..., pamodās līdz jutekļi , pieprasot - atkārtot...
- Es nekad Tevi neaizmirsīšu ! .........................Viņš solīja , atvadoties.
- Taču mēs nebūsim vairs kopā - piedod ! .............................palūdza .
- Es nekad neaizmirsīšu Tevi ..., ardievu ! .....................čukstēja Viņa .
         Austrenis atgriezās Vēju valstībā , šamā sieviņai brīnumainā kārtā bija pārgājušas galvassāpes - pati aicināja vijoli spēlēt ! Tikai Viņam kkā nebija spēlējamā noskaņojuma - kādu laiciņu..., pēc atgriezās starp abiem - harmonija un saskaņa.
          Jūra salaba ar Krastu ..., tie abi atkal glāstīja viens otru , kā sen jau - no aizlaikiem vēl ...Pēc Mammas Dabas notiektā laika Jūrai piedzima trejmeitiņas ->>> Vētra , Brīze un Dvesma .