Nevienmer.............

kad kļūst par karstu....nesaki...bet sildies...sildies...sildies...

Ņikuļins spēlēja  Stulbeni...tikai ar mīmikām...plakšķināja pieliktās skropstas. Viņam patika savas lomas.

Tuvu tam.Motīvs tas pats-man,man,man...

Viņi nemelo. Tādi ir spēles noteikumi... viņi tiem pakļauti....ja vēlas! iemantot Karalienes labvēlību. Un viņi...vēlas.

Vajag ventilātoru blakām nolikt,lai svaigu gaisu piepūš,un nebūs nekādas asaras.

Egoisms, vai greizsirdība? Vai tas viens un tas pats?

Ar gadiem tāda saprašana rodās.Tas tad,kad pārgājis lielais egoisma perids.

tētis neatmeta Cerību ...pēc manis piedzima dēls...

saukļi...kā par spīti kaut kam...tas liecina...būs tomēr Smagi
kad katra diena kā ķieģeļu siena...kurai jāizlaužas...aiz tās-gulta ar naktsmieru.

Laikam jau jāprot gan pieķerties, gan atlaist cilvēku no sevis.. Droši vien jāpieņem lietas tādas kādas viņas ir..

Man liekas, ka tā dzeja viņam radās zaudējot kādu..nu tādā brīdī, laikam jau liekas, ka vairs nevienu savā dvēselē negribas laist..

Štrunts par to sāpēšanu!Pieķeršanās un viss ar to saistītais,atsver sāpēšanu.

...kur manas biksiņas...krūšturis, zeķubikses...ak dievs-visu nost! ...dušā!!!...atkal pa jaunu stīvēt....kur svīteris, ...tās bikses nepiestāv...kur svārki...nolikti vasaras guļā...kur tas maisiņš...kur nobāzti...ak jēeeeee...atrasts.  

To teritoriju itin nekas vairs nepārsteigs...  

Vai kadrs no Agrā Rūsa... ...iesākumā bija Tēvs...dēls jau pēc tam...

Nuja , tāpēc jau šis process - veču ziņā !  

...tad kam ir nozīme, vai tad nozīme ir vispār dzīvot.....e. Dambim šī ir depresīva deja

Mūsmājās šamos parasti izmaļ ..., kaut gardēži apgalvo , ka īstā garša - rīvētajiem esot !