Es aru aiz sena sena paraduma - vienkārši tāpat  

...to Tu paprasi kukucim...kāpēc viņš ar...Daigiņ...

Kuku - Tu esi nelabojams pesimists....

Juri - priekškam viņam zemi art jajau viņš tāpat gaida ka viss piegriezīsies....

Jā .... varbūt viss labākais vēl priekšā - Debesu Valstība   ..

...kukucim zeme jāuzar...kamēr nav piegriezies...

Bet kā Tu varēsi zināt.... piegriezies viss būss.... bet varbūt viss labākais bůs vēl priekšā....

Vislabākais būtu mirt pareizā laikā - kad viss galīgi "piegriezies "  

Kuku.... vai tad Tu taisies ātri mirt....

Nedomāju vis , ka viņi pienāks  

Nu smejat, smejat..... gan jau jums ar tie večuka gadiņi reiz pienāks.....

Piedodu , jau piedodu   ..

Nabaga večuks - tā taču nevar , mēle paliks cieta un stīva  

Veči - tie ir veci , satrupējuši , tārpu sagrauzti sakārņi   ... bet čaļi - tie ir tie kas čalo  

Jā, Ingrid, es sapratu Tavas bailes....un Tu zini, kāpēc sapratu!!!
Bet ziediņi skaisti..kā saulītes

.... Tu pateici tieši to, no kā mzl bail, ja godīgi- daudz!!- kļuva man:

"Un pats trakākais ir nevis tas, ka pazaudējamies, ka atkal meklējam sevi no jauna, bet pats trakākais ir tad, kad vairs ne pazaudējies, ne meklē..."

.... un tad- par Aizsākumu vai Atskaites Punktu- man kļuva šie 11 ziediņi

... un- šovakar lietus ir tieši mana logā, tgd, kad rakstu, no manis- pa kreisi, katrs piliens atskaņojas tik skaisti!! Lietus nelīst skumji, nemaz; un man- milzīgs prieks, ka tas nav skumjš lietus!!   Tikko sagribējās lietū pabraukāties, šodien tik vien izskrēju laukā, kā nofočīt baznīcu, satiekot Omītes blogā- savu Novadnieku

Jā, Ingrid, tas jauki par tām 4 labajām lietiņām..un vēl tām piepluso ...CIK CILVĒKIEM ŠODIEN SAGĀDĀJU PRIEKU...kaut mazu nieciņu, bet tomēr...un vēl+cil bija tās mazās lietiņas, ko guvu no citiem...kaut vai sirsnīgu smaidu, kādu siltu vārdu
Un pats trakākais ir nevis tas, ka pazaudējamies, ka atkal meklējam sevi no jauna, bet pats trakākais ir tad, kad vairs ne pazaudējies, ne meklē...

Jā, Alisīt. Es zinu, ka spēšu   Tāpat, kā to ir spējuši un spēs daudzi pēc manis, kas zaudējuši ko ļoti dārgu; ne vnm ar zaudējumu saprotams- pats letālākais. Sirsniņa jau dzīst ilgi, tas ir dabisks process. Bet, to izdzīvojot, kā jau teicu- sākt atkal ar tām, vismazākajām- noticēšanām- sev. Rast prieku, ne tikai apziņā- jā, es izdarīju to un to!!; biju tur un tur, bet- PATIEŠĀM!!- TAI IZDARĪŠANĀ un TAI PABŪŠANĀ

Pēdējā laikā trāpās arī īstie raksti žurnālos, neatceros, kur tieši un kurš tieši, bet- bija tāds vienkāršāks par vienkāršu ieteikums:  vakarā, esot jau gultā, nosauc sev 4 labas lietiņas, kas tev šodien bija; un- es vakarvakarā varēju nosaukt sev 7!!! Tādi 7, citiem- maznozīmīgi nieciņi, bet- cik es biju priecīga, ka tos "salasīju"!!!   Un- no rīta, sākot dienu, atkal iedomā 4 labas lietiņas, ko izdarīsi.... galīgākos sīkumiņus, bet- izdarīsi!! Un tad, ja izdodas "pieveikt" tos 4, tad- gan jau pieplusosies vēl kas, kaut- par godu šai dienai- ēdīšu savas mīļākās končas

NEDRĪKST ĻAUT!!! ieilgt sastingumam;  NEDRĪKST!!! Vienaldzībai un apātijai. Pēc matiem, veidos visvisādos- sevi- no tā- ārā!!! ... Kā Atis forši pateica:  muti līdz ausīm un- uz priekšu!!!

Omīt tā vēlos padejot arī es skaiti