Ingrida X. 11. okt 2014. 23:07Neslēpšu- man baigais prieks, kad tieku- saprasta!!! Es vnm esmu zinājusi, ka Labā- Pasaulē šajā- daudz vairāk, kā melu, liekulības, izlikšanās.. tāpat, kā- dziļdziļi sevī- saprotu tos, kas blefo; ne jau aiz Laimes, dziļas.. un- man patiešām žēl, ja esmu kādam/-ai aplauzusi spārnus... jo- LIDOT- pa reizītei- alkstam- visi!!.. tikai- nu nevaj to paņēmieniem, melīgiem, tas nepatīk- gauži!!... :)
Ingrida X. 11. okt 2014. 22:58... un- neapčakarēt to, kas- DOTS!!!
Ingrida X. 11. okt 2014. 22:57... mums, Manu Jauko Kuku- vsp- priekšā- Mūžība- būt- TE!!
Ingrida X. 11. okt 2014. 22:55Frēzij!!!
Man prieks, netēlots prieks, kad trāpu ne tikai- uz stīgām savām... izlasīju, klausos... bet- nezinu- aiz ko- pazuda- skaņa.... skatos.... kādreiz- grāmatu- lasīju mazupītes vidū- Ķaukuļgravā.... un- izlasītais- atmiņās- sajūtās- joprojām... uz akmeņa, kur kādreiz, it kā, Aspazija esot- sēdējusi..
Dzēsts profils
11. okt 2014. 22:55Kuku - kādus nu šmiņķus var viņš sašmiņķēt.. viņš taču meklē aktrisi..... mājās.. un bez šmiņķiem ..... bet kur Tu esi redzējis aktrisi bez šmiņķiem. ..
savsem k. 11. okt 2014. 22:52Jā , Jēkabpils mana galvaspilsēta
Frēzija v. 11. okt 2014. 22:51Kam rudens pie sirds, tas mīl gan saulaino, gan dubļus brist, lai gan oktobris (šogad tas pagaidām ir jauks un silts) ir mans mēnesis, man tas nav īpašs, jo daba aiziet uz mieru, lai gan puķes un pat puķu zirņi manā dārzā vēl priecē, tas patiešām ir skaisti un iekrāsotie koki .... fantastiskas krāsas, bet drīz vien tas viss zudīs un gaidīsim jaunu gadalaiku. Skaista galerija
savsem k. 11. okt 2014. 22:50Man arī vectētiņi un vecmāmiņas , bet bieži pie viņiem nestaigāju ... mums taču vesela mūžība priekšā - blakus būt
Ingrida X. 11. okt 2014. 22:47Tur- manas abas Vecmāmiņas un Vectētiņi, man Tētis un Krustmāte.. mana Mīlestība, Pirmā... tad?? es vnk- bišku- pabiju- ar Viņiem .. un tas- pabūt vnk- tā- ir daudz- DAUDZ
savsem k. 11. okt 2014. 22:45Es jau par sevi to teicu ... man labāk patiktos klasiskai variants - spokoties vecā pilī
Frēzija v. 11. okt 2014. 22:44 Sveika, Ingrīd! Tu uzvēdīji atmiņas par bērnības aku, brīvlaikos uz turieni bij mans ceļš, bet ne jau uz aku, uz stalli, kur tēvs apmācīja jaunos zirgus, man ļoti patika, viņi ir īpaši dzīvnieki, viens it īpaši - redzēja viņš ar vienu aci, bet bij ļoti labsirdīgs un man šķita viņš tik uzmanīgi manī klausās bij arī tur šiem aka, ļoti dziļa uz 14 grodiem un tajā lūkojoties, es redzēju mākoņus, ūdens - ledus auksts, staļļa vairs nav, tēva arī, nezinu - aka varbūt arī pastāv vēl arvien, neesmu tur bijusi. Savās vecajas mājās, kuru vairs nav, izņemot pagrabu un kokus - manus no bērnības jaukās ............ šeit man patika uzturēties un lasīt grāmatu ....
..... dīvains palicis, sasakņojies kā galds, kādus gadus atpakaļ bijām aizbraukuši, bij patīkamas skumjas ....... visss aizgājis ir tālēs zilajās ... laiku nevar pagriezt atpakaļ .... liepa pie mājas pamatiem vairs tik, kur tēvs bij iekāris šūpoles.
Tā kā tas viss ir diezgan tālu, veldzi gūstu pie dabas, savā mazdārziņā un pie jaukas mūzikas, viens gabaliņš no manis, kas dikti iepatikās
.... ar uguntiņu
Ingrida X. 11. okt 2014. 22:43.... es nespokojos, mans Jaukais Kuku!; bija sajūta- esmu starp- savējiem; goda v.!
savsem k. 11. okt 2014. 22:41Juris tev visu šminķi sašminķēja ?
savsem k. 11. okt 2014. 22:39Kapiņi nav tā vieta ,kur man ļoti patiktos spokoties ...
Aleksandrs V. 11. okt 2014. 22:19Dāmām/ un kungiem/ paldies par atsauksmi !
Laura S. 11. okt 2014. 22:12katrai sarunai ir savs laiks un cilvēks,visiem savu sirdi neatklāsi,tā nu tas ir
Jut i. 11. okt 2014. 22:11Ar Labo nakti,kopā ar jaukiem sapņiem!...


