Ko viens gudrais pasaka, ne vienmēr jau tā ir. Tas ir viņu (I. Ziedoņa) subjektīvais vērtējums. Neizslēdzot ka tā arī mēdz būt. Varbūt t

Cerības uz dārgumlādi vismaz ir?Man jau tā jājūtas vainīgai, ka nočiepusi sievas zārka vāku Tas tāpēc , ka man melnbaltas magones gadījās...visa aizdomu ēna automātiski uz mani krīt

Lasīju..lasīju Tavu ierakstu blogā..kaut kāds mišungs no A.Sakses un Tava sacerējuma sanāca Jauna pasaka. Bet par ko? Laikam, kā saka, ne jau vidusmērā prātiem domāts.

Putinam jacel piemineklis

...paroc, tur ne tas vien atklāsies

Labakai mammai

Labai mammai

Paldies, Ingrid!!!
Tik maz...un reizē tik daudz!
Tev arī, lai jauka šī saulainā atvasaras diena!!..

..par to sadzeršanos nezinu, bet interesanti

Ka vina ir karpijusies-tagad daudz jaunaka izskatas

....jāparok zem Vasja...un pēc saknēm jāpapēta , vai gadienā nav tas suņuburkšķis....baigi jau nu aizdomīgs

Senāk,lai labāk sapazītos,puisis aicināja meiču uz kino,kafejnīcu vai pastaigā. Tagad,lai labāk iepazītos,sieviete saka vīrietim - es gribētu ar tevi sadzert.

gadās arī tā...

Un ja filistiesi atrakusi pie parka...atraitnis

gan jau kāds suņuburkšķis to izdarīja   

Un ja filistiesi atrakusi...pie parka...atraitnis

Un ko darīt , ja uzzied tikai rudenī, Andrej?

Mazliet aizgulējies. Ziediem krāsas tiek dalītas pavasarī. Rudeņos krāsu pārpalikumus uzšļaksta kokiem.

Nu!Varetu but...pienakums...vainas apzina...atraitnis

Arī mazo smaidiņu. Piektdien pēc darba gribēju paspēt uz tramvaju, steidzos. Sapratu, ka esmu pazaudējusi vienu mazu lietiņu. Gāju  meklēt, bet lielais šefs to bija atradis pirmais un nāca man pretī. Man tā sanāca, ka es viņam uzsmaidīju un viņš man atsmaidīja pretī. Nezinu kā viņam, bet man sirdī siltums ielija. Tā jau visi staigājam ar sasalušām sejām.