Aga,un kur tiem skauģiem sūdīgi,ja Tev ir labi.   

Ati! Iespējams ka Tev taisnība. Bet tā jau laikam arī ir - dzīvoju šodien. Un īpaši nesaspringstu ja kādam kas nepatīk. Galvenais ka man ir labi.

Es vienkārši nedaudz neizpratu teksta pēdejo frāzi. Labāk skanētu-bet es dzīvoju šodien.

Ati! Bet es tā arī daru. Dzīvoju. Izmantoju man piedāvātās iespējas. Riskēju kļūdīties. Riskēju ka pēctam sāpēs. Bet ņemu to ko dod. Ja jūtu ka tas man ir nepieciešams.

PANKŪKAS - Piemaniji piekrapi ?
Hei, kāds Tev šorīt noskaņojums   Kā mums patīk tos puišus ķircināt, oi, oi!!!

  
Tiešām svētdienas rītam. Garastāvokļa uzlabošanai.

Tiž mine pidmanula-latviskais variants.

Nevajag tikai gribēt,bet vajag dzīvot.

Man kaut kādi bloki salikti, es nevaru pēc saites atvērt klipu, vai vari ielikt dziesmas nosaukumu?

Pateicos, Ineta

Omīt! Nu protams ka pie iespējas riskēšu. Nevar taču būt pārliecināta ka uguns tiešām apdedzina - kamēr neesi tajā pirkstu ielicis.

Ukraiņiem, nāk atmiņā, bija Eirovīzijas dziesma.

Tamdēļ laikam tai dziesmiņā bija-pa mēriņam,pa maziņam....

Atliek riskēt.

Labā Omīte 10:27
Neviens nav teicis, ka dzīve ir rožu dārzs, vai ne , bet saskatīt savā dzīvē arī rožu skaistumu, izbaudīt aromātu, ne tikai ērkšķus, tā jau ir mākla , tam vajag treniņu! Jo vairāk mazo pozitīvo sajūtu, jo krāsaināka šodiena un lielāks spars!

Ineta, es nekad savu garastāvokli neizrādu. Ar mani vēl nav tik ļauni.Te es nedomāju tik daudz par sevi, cik vispār par attiecībām starp cilvēkiem. Tāpēc blogs visiem pārdomām.

...kad bēdājas, ka katra diena tik pa bēdu ķieģelim pieliek klāt, tiek kultivēts žēlums pret sevi, bēdas iespaido ne tikai pašu, bet arī tuviniekus, liek slikti justies visiem, kas ir apkārt.... no šāda slikto sajūtu avota cilvēki sāk izvairīties, tādā veidā cilvēks pats sevi izolē no spējas saskatīt labo un kļūt spēcīgākam, iemācīties uz problēmām paskatīties kā uz šķēšļiem, kas padara rūdītāku, ļauj sevi "nogalināt".

Ineta, ir tā, ka kādrez siena vairs nesairst. Katra diena pieliek kādu ķieģelīti klāt.

Labi,ka bija,bet nu vairs ne.

Ai, omīt... zinām ,kā garšo...zinām, kā jūtas....zinām, kā skan un, ko neizjust labāk.Nekas no tā nav svešs...bet dzejolis mērķī ta trāpīja...