Sakaltis zars nolūzīs ? Tātad viņā var ērti pakārties , ja dzīve apnīk   ..

....kam lapas,kam eiriki...

Kuku,sakaltis zars noteikti nolūzīs.

Juri,lapas tiešām sākušas birt.

Zaļa zarā    kāpēc jāsēž zaļā zarā ?

...apstājos zem koka,tik kabatas jāpapleš...pašas sabirst...

Juri,tad tik meklē zaru un rāpies augšā.

....esmu gan iestādījis....man kaut kā liekas tas bija naudas koks....

Vajadzēja fotogrāfu pieaicināt , lai nobildē skaisto nelaiķi ... kas zin - varbūt viņš no trepēm novelsies  

Un vēl ...,  cilvēku bērniņiem , tāpat kā kotē bērniņiem - lai viņi sajustos mīlēti un no vecāku mīlestības spēku smeltu... , jāiziet ir - murrrināšanas periods ...   

Dod saviem bērniem saknes un spārnus - saknes, lai zinātu, kur ir mājas, un spārnus, lai lidotu projām un praksē pārbaudītu to, kas viņiem mācīts.   
                                                                          /Betija Janga/

Meli rada jaunus melus - lai balstītu pirmdzimtos melus .   
Tā rodas seriāli ... , kā pašlaik Amigoslendā skatāmais :
---> ,,Vienlīdzīgākie,, pret ,,Planšetniekiem,, <---    

Kad iņ un jaņ apļa , divu noslēgtajā pasaulītē , ielaužas trešais /nav runa par bērniem , kuri organiski iekļaujas šajā divu pasaulē/ , figūru pārveidojot par trijstūri - Mīlestība no turienes aiziet .
Pieradums, ieradums, finanses..., bērni - kā iegansts palikt kopā ..., vēl kkas , kas satur šo sašķobījušos savienību - kā nu kurā gadījumā ..., bet Mīlestība - tur vairs nedzīvo .
Ja kādu tas apmierina , lai dzīvo , kā var un prot ..., ne man nosodīt , šo priekš manis nepieņemamo - dzīves modeli .

Eiii...,     manC to citādi dzied :

Čigānzēns no tirgus mājā
Lielā kulbā brauc,
Satiek meitiņ’ melniem matiem,
Vaicā, kā tev sauc.

Brīva meža meita esmu,
Vārdu man ir daudz,
Tikai māt’ no mazām dienām
Man par Čiepiņ’ sauc.

Čiepiņ, tevīm pīpi došu,
Zelta apkaltu.
Nāc un sēdies kulbā iekšā,
Puse tev, pus’ man.

Man pašai ir tāda pīpe,
Tēva atstāta.
Brīva meža meita esmu,
Kulbā nesēžu.

Čiepiņ, tevim krelles došu,
Dancojot kas žvadz.
Nāc un sēdies kulbā iekšā,
Puse tev, pus’ man.

Man pašai ir tādas krelles,
Mātes dāvātas.
Brīva meža meita esmu,
Kulbā nesēžu.

Čiepiņ, nāc pie mācītāja,
Riņķus mainīsim.
Tev būs zelta, man sidraba,
Nāc un pieder' man.

Oļi asi, basas kājas,
Ai, cik grūti man.
Labāk sēžu kulbā iekšā,
Puse tev, pus’ man...  

... rudens kā rudens ,
biezie un gājputni laižas uz Nīlu ,
pat žirafes kur ->>>>>>>>>>>
....................lilililililido tur ...

Paldies visiem bloga viesiem ...  

Kautkur jau šo lasīju,bet...
....gudra  un piesardzīga sieva. Iespējams ,ka pēc šīs vēstules izmetīs to jākli pa durvīm..     

Tas jau kā kuram sanāk tā nedarīšāna,pat lūrot televīzijas ekrānā vai datorā ir sava veida darbs.

Lai atklātu vārgās vietas un ,,uzbrauktu  augumā''?

Klausies tu,Melamed!patiesi vārdi,tikai...kam nafig to vajag?