TESTS --Kāda ir tava garīguma pakāpe.....LŪK šis TESTS...1.Es bieži izjūtu tik ciešu saikni ar apkārtējiem ,ka liekas saplūstu ar viņiem vienotā veselumā...2..Mani fascinē visas parādības ,ko zinātne nespēj izkaidrot..3..Es bieži jūtos pilnīģi vienots ar DABU...4.Man piemīt SESTAIS PRĀTS kas ļauj paredzēt nākotnes notikumus..5.Es ticu ,ka manai dzīvei ir jēga un tas manī izraisa prieku...6..Esmu devis savu personisko ieguldījumu ,lai pasauli padarītu labāku, piemēram ,cīnoties pret karu,nabadzību,vai netaisnību..7.Es vairāk uzticos savam izjūtām,nevis loģiskajam saprātam..8..Es bieži iegrimstu domās un apkārtējiem šķiet ,ka dzīvoju citā realitātē..9.Es bieži uz ikdieniškām parādībām raugos tā it kā redzētu tās pirmoreiz....10..Es ticu BRĪNUMIEM..,,,,,Ja esat savācis 2.punktus Jūs esat ļoti skeptisks..Ja esat 3- 5 punktus savācis Jūs augstāk vērtējat racionālo prātu tāču esat atvērts arī garīgumam..6-7 punkti,,Jūms ticība sniedz drošu atbalstu ikdienā.,,apzinies garīgas sfēras esamību....8-10 .punkti,,Jūs esat dziļi ticīgs cilvēks un garīgajai dzīvei pieškirat lielu nozīmi....MĒĢINIET noteikt savu GARĪGUMU...

ienaciet saja kristiesu domu biedru  grupa, re kur links

http://www.draugiem.lv/group/18357484/baznica.lv/

Pēdējos dzīves gadus Jēzus Kristus un viņa gimene pavadīja GALLIJĀ ,tagadējā FRANCIJĀ...

Kā saprotiet , Bībelē nav visa patiesība par JĒZU KRISTU...

Jēzus Kristus caur saviem draugiem nodeva ziņu savai mātei MARIJAI,lai tā dodas uz GALILEJU, Tur bija sarunāta otrā Jēzus Kristus tikšanās ar saviem mācekliem. Drošības apsvērumu dēļ pārvietoties varēja tikai pa Nakti.Ceļā uz GALILEJU Jēzu Kristu vajadzēja pavadīt diviem jauniem cilvēkiem. Viens no tiem bija Arimatijas Jāzepa dēls ,Otrs viņa krustdēls, vecākā brāļa dēls. Abi jaunieši ļoti milēja Jēzu Kristu. Naktī Jēzus Kristus gāja viens, bet abi puiši sekoja viņam pa gabaliņu,lai cilvēku grupa uz naksnīga ceļa nepiesaistītu cilvēku uzmanību. Tā Jēzus Kristus soļoja trīs diennaktis,lai nokļūtu pie saviem draugiem GALILEJĀ. Tur viņš atradās apmēram nedēļu. Pēc tam Jēzus Kristus nolēma satikties,parādīties saviem mācekļiem un satikt savu māti MARIJU. Otrajā  reizē kad Jēzus Kristus parādījās saviem mācekliem  GALILEJĀ. Starp pārējiem mācekļiem bija arī neticīgais TOMS. Jēzus Kristus ieraudzījis indieti TOMU sacīja viņam ; Dot šurp pirkstu un paskaties uz manām rokām. Dod roku un pieliec man pie ribām, neesi neticīgais, bet topi par TICĪGO. !  Indietis TOMS atbildēja Tu mans kungs un DIEVS !  Bet Jēzus Kristus teica : Tu noticēji tāpēc,ka mani ieraudzīji Laimīgi būs tie ,kas neredz un tomēr tic. Tad saviem mācekliem Jēzus Kristus paziņoja ; Es aiziešu Es uzbraukšu debesīs un jūs mani vairāk neredzēsiet. Pēc tam Jēzus Kristus atkal apvainoja savus māceklus NETICĪBĀ... Un apgalvoja ,ka patiesībā mācekļi nekad nav bijuši viņam pa īstam uzticīgi Taču VIŅŠ tik un tā jūtoties viņiem pateicīgs par SAŅEMTO MĀCĪBU. Mācekļi stāvēja, apmulsuši un uztraukušies Viņiem bija neērti un LIELS KAUNS. Jēzus Kristus sacīja ; Ja jau ES labprātīgi pieņēmu tādu MOCEKĻA NĀVI ,tad arī jums būs pieņemt tādu pašu. Tāpēc, ka tad,kad mēs bijām viens ganāmpulks un es biju JŪSU GANS,mēs varējam pieveikt vilku. Taču tagad,kad mēs esam katrs par sevi ,jūs gaida tāda, pati MOCEKĻA NĀVE KĀ MANĒJĀ... Turklāt palikt JŪDEJĀ jūs nedrīkstat,jo jums draud VAJĀŠANA. Metiet kauliņus,kuram kurp jāiet ,uz kuru pusi jānes DIEVA VĀRDS. Visi APUSTUĻI darīja tā ,kā Jēzus Kristus bija ieteicis META KAULIŅUS, lai tiktu skaidrībā,kuram uz kuru valsti doties. Arī DIEVMĀTE MARIJA piedalījās - un viņai tika GRUZIJA.. Taču pēdējā mirklī pie DIEVMĀTES MARIJAS ieradās Jēzus Kristus un pavēstīja ,ka nevajag iet uz GRUZĪJU. Dievmātei MARIJAI kopā ar Jēzu Kristu būšot jāiet uz GALLIJU -- tagadējā - FRANCIJA.....

Jūdu sargi aizsūtīja vienu no sargiem pie Pārvaldnieka Pilāta Poncija ,lai tas pastāsta ka noticis brīnums un Jēzus Kristus ir dzīvs.! ! ! Atrasto audekla gabalu  Marija Magdalēna kopā ar sievietēm paņēma un pēc tam atdeva Jēzus Kristus mātei MARIJAI. Jāzeps un Nikodēms  nomierināja Dievmāti Mariju.sakot ,ka Jēzus Kristus ir dzīvs.Marija ar nepacietību gaidīja tikšanos ar savu dēlu. Drīz pie kapenēm vairs nebija vietas ,kur apgriezties. tur pulcējās ziņkārīgi cilvēki un kareivji. Jēzus Kristus pēc augšāmcelšanās vairs nerādījās pie kapenēm,jo tas būtu pārāk riskanti. Jāzeps baidījās ilgāku laiku atstāt Jēzu Kristu sava drauga mājās. Tas bija pārāk nedroši. Jēzum Kristum vajadzēja iespējami ātrāk pamest JERUZĀLEMI. Jāzeps un Nikodēms nolēma, ka Jēzus Kristus pavadīs JERUZĀLEMĒ divas dienas, uzkrās spēkus un naktī no pirmdienas uz otardienu 23.aprīlī. dosies uz GALILEJU. Un lūk iestājās ilgi gaidītā augšāmcelšanās nakts. Tajā laikā Jēzus Kristus jau zināja ,ka daudzi cilvēki šaubās par viņa augšāmcelšanos. Viņa mācekli Apustuļi nespēja saprast,kas īsti bija noticis. Kāpēc Jēzus Kristus nepretojās savam arestam, viņš ļāva sevi sodīt. Kādeļ tas viss tā noticis.??? ,Kur Jēzus Kristus palicis pēc augšāmcelšanās. Un kas notiks tālāk. To neviens no mācekliem Apustuļiem nevarēja saprast. Un tad Jēzus Kristus parādījās saviem mācekliem,lai tie pārliecinātos,ka viņš tiešām ir augšāmcēlies. Nakts aizsegā Jēzus Kristus ieradās vienā no mājām,kur tajā brīdī atradās visi apustuļi, tikai nebija VIENA APUSTUĻA indieša  TOMA... Jēzus Kristus negaidot parādījās uz sliekšņa pie mājas durvīm un sveicināja visus apustuļus.. sacīdams MIERS AR JUMS ! Mācekli izbailēs atkāpās atpakaļ ,jo domāja,ka ieraudzījuši spoku. Tad Jēzus Kristus viņus mierināja sacīdams :  Kādeļ jūs šaubāties par manu augšāmcelšanos un neticat tiem cilvēkiem ,kuri mani jau bija redzējuši ??? Lūk te es esmu,paskataties uz manām rokām,paskataties uz ievainojumiem no Naglām.! Aptaustiet Mani un pārliecinieties,ka neesmu spoks !  Pat pieskārušies Jēzum Kristum, mācekli nespēja noticēt, ka viņš ir DZĪVS. Jēzus Kristus pajautāja ; Vai jums te ir kaut kas ēdams ? Un pēc tam kopā ar saviem mācekliem nobaudīja ceptu zivi un šūnu medu. teikdams.: Viss notika tieši tā,ka bija PAREGOTS. Man nācās ciest un trešajā dienā augšāmcelties. Un sludināt pazemību un grēku piedošanu VISĀM TAUTĀM, sākot ar JERUZĀLEMES tautu. Jūs mani mācekli esat tā visa liecinieki. Es sūtīšu jums sava tēva padomu,jūs pagaidām palieciet JERUZĀLEMĒ,,līdz saņemsiet ziņu no augšas Nestaigājiet man pakaļ,nenāciet,jo tad jums draudētu nelaime Un tad Jēzus Kristus svētīja savus mācekļus un ātri viņus pameta. Mācekli palika ārkārtīgi izbrīnījušies. Viņiem bija MILZĪGS KAUNSpar to ,ka aresta brīdī AIZBĒGUŠI un nav palīdzējuši Jēzum Kristum. Un vispār pēdējā laikā mācekli nav ticējuši Jēzum Kristum. teiktajam, bijuši ar daudz ko neapmierināti. Tagad visi mācekļi apjuka un nezināja ko iesākt.Tikai viens apustulis netika redzējis augšāmcēlušos Jēzus Kristus , tas bija indietis TOMS. Citi mācekli viņam sacīja ; Mēs redzējam Jēzu Kristu. Bet indietis TOMS atbildēja Kāmēr neesmu skatījis savām acīm Jēzus Kristus ievainotās rokas.,neesmu piedūris savu pirkstu pie Jēzus Kristus , es jums neticēšu.Kad Jēzus Kristus atvadījās no saviem mācekliem. Viņš pateica ,lai visi apustuļi dodas uz GALILEJU. Bet pats Jēzus Kristus devās uz BETĀNIJU pie Lācara, kur viņš satiks savu māti MARIJU.

Marija Magdalēna rīkojās ,ka bija teicis Jāzeps no Arimatijas ,nebildama nevienam ne vārda ar savu kalponi Mariju un Jēkaba māti, devās uz kapenēm. Marija Magdalēna ieraudzījusi sēdošos sargus un uzsauca tiem,ka Jēzus Kristus ir augšām cēlies ,lai viņa miesas te nemeklējot. Starp Jēzus Kristus kapeņu apsargātājiem bija arī apustulis Andrejs .Viņš sēdēja piekapenēm un gaidīja Jēzus Kristus augšāmcelšanos Apšaubīdams to un tomēr sirds dziļumos ticēdams ,ka varbūt tiešām Jēzus Kristus augšāmcelsies.  Marija Magdalēna piegāja pie Andreja klāt un sacīja ,ko Jāzeps bija licis teikt; Jēzus Kristus esot augšāmcēlies un sūtot mācekļiem ziņu,lai gaidot viņu Galilejā.Tā Jāzeps no Arimatijas gribēja apmānīt ēbrēju priesterus un nosūtīt viņus pa nepareizām pēdām Galvenais ,lai Jēzu Kristu nemeklētu JERUZĀLEMĒ. Pārsteigtie un izbiedētie Jūdu sargi atvēra kapenes, Zīmogi,ko virspriesteris Kajafa bija pavēlējis pielikt ,bija veseli, tātad kapenēs neviens nebija iegājis, nedz arī no tām izgājis. Atvērtā telpa izrādījās tukša .Uz grīdas gulēja tikai apsēju gabali un audekls. Jūdu sargi sastinga uz vietas,viņi nezināja ko tagad iesākt. Pa to laiku Marija Magdalēna un sievietes,kas viņu pavadīja, devās pie Jēzus mācekļiem Pētera un Jāņa,lai paziņotu ,ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies. Viņi nenoticēja un ātri skrēja uz kapenēm. Jānis aizsteidzās Pēterim priekšā un pirmais ieskatījās kapenēs,kur atrada tikai apsējus un audekla gabalu. Abi apustuļi devās pie citiem Jēzus Kristus mācekliem paziņot pārsteidzošo vēsti. Tikmēr Marja Magdalēna palika pie kapenēm un gribēja paskatīties,kas būs tālāk.

  Kā viss notika PATIESĪBĀ. Naktī no Sestdienas uz Svētdienu. pakalna otrā pusē,kas atradās pretī ieeai kapenēs parādīās divi vīri .āzeps no Arimatijas un Nikodēms. Viņi starp kokiem atrada noslēptu smagu akmeni un kopā nostūma to piemalas, atklādami slepenu ieeju,kas veda kapenē. āzeps un Nikodēms nokāpa pa šo eju un palīdzēja Jēzum Kristum atbrīvoties no apsēiem. Pēc trīsdesmit sešām stundām ,kas bija tajos pavadītas, uz JĒZUS KRISTUS miesas palika tikai pīķa dūriena un naglu pēdas rokās un kāās. Viss izkatījās tā, it kā būtu pagājuši vairāki gadi. Viņa vārgais organisms prasīja savu un JĒZUS KRISTUS turpat iedzēra vīnu,kas viņu uzmundrināja un lika asinīm ritēt. Vīri JĒZU KRISTU pabaroja ar medu, pēc tam deva viņam iedzert dzīvinošo zāļu balzamu,kas sastāva ziņā atgādināja mūsdienu GLIKOZI.  Jēzus Kristus pamazām sāka atgūties un vīru acu priekšā atkopās. Pēc tam izgājis pa eju un ietinies audeklā , JĒZUS KRISTUS parādīās sargiem. Tajā naktī no sestdiens uz svētdienu sākās spēcīga Zemestrīce. Jūdu sargi ,kas uzmanīa JĒZUS KRISTUS kapenes, briesmīgi pārbijās. Un pēkšņi ieraudzīja kapenēm tuvojamies CILVĒKU BALTAJĀS DRĀNĀS. Tajos laikos cilvēki bija ļoti māņticīgi, tāpēc šī aina viņus satrieca līdz sirds dziļumiem. Nakts stiprs negaiss,zibens un zeme dreb zem kājām un kapenēm klusējot tovojas neizprotams stāvs BALTĀ AUDEKLĀ. Ēbrēju sargi nolēma,ka viņiem parādījies Eņgelis,kas atnācis pēc viņu dvēselēm un sodīt par JĒZUS KRISTUS nāvi . Jūdu sargi aizskrēja uz visām pusēm. Viņi zināja par paša JĒZUS KRISTUS paregoto augšāmcelšanos trešajā dienā, tāpēc bija pārliecināti,ka sācies tas,par ko viņi tikuši brīdināti. Un tagad paskatīsimies Bībelē kā tur ir rakstīts.;Mateja Evaņgēlijs 28,2,3  Un redzi,notika liela zemestrīce,jo tā kunga eņgelis nāca no debesīm,piegāis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū. Un viņa izskats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs. Bet sargi drebēja aiz bailēm un kļuva kā miruši. Patiesībā tas tiešām bija Eņgelis un viņu sauca JĒZUS KRISTUS.  Jēzus Kristus atbīdīa akmeni un līdz nāvei pārbiedēja Jūdu sargus, noņēma audeklu,kas slēpa viņa apgērbu, un nolika to kopā ar apsējiem guļvietā,kur vēl nesen gulēja gandrīz nedzīvais viņa kermenis. Pēc tam JĒZUS  KRISTUS  no jauna aizbīdīja akmeni un zīmogi uz tā palika neskarti. Jāzeps, Nikodēms un JĒZUS KRISTUS devās uz tuvāko mežu un pārgājuši strautu,patvērās šajā mežīņā. Tur viņi apstāās un pēc īsas atpūtas brīža gājiens turpinājās. Vajadzēja veiklāk attālinātieds no KAPENĒM paies vēl kāds laiciņš Un  visi sargi sāks meklēt JĒZUS KRISTUS mirstīgās miesas. Netālu no GOLGĀTA dzīvoja Arimatijas Jāzepa draugs ,viņam ļoti uzticams cilvēks, Pie viņa bija nolemts pagaidām paslēpt JĒZU KRISTU. Pa to laiku vēsts par JĒZUS KRISTUS augšāmcelšanos izplatījās pa visu apkārtni.

No rīta Jūdu ēbrēju priesteri jūtās ārkārtīgi izbrīnījušies,kad uzzināja ,ka JĒZUS KRISTUS ir apglabāts personiskajās Arimatijas Jāzepa kapenēs Šis cilvēks taču bija tā paša Sinedrijas loceklis,kas notiesāja JĒZU KRISTU uz nāvi. Un Jāzepam palīdzēja vēl otrs Sinedrijas loceklis Nikodēms. Un Romiešu pārvaldnieks Poncijs Pilāts ļāvis izsniegt šī laupītāja un zaimotāja miesas godpilnai apbedīšanai. Augstajiem Jūdu priesteriem likās,ka te slēpjas kāda sazvērstība pret viņiem. Jūdu priesteri un farizeji izteica Pilātam lūgumu : Kungs Mēs atceramies,ka tas krāpnieks,vēl būdams dzīvs teica ,ka pēc trim dienām viņš augšāmcelšoties. Tāpēc izdot pavēli apsargāt kapu līdz trešajai dienai. ,Lai viņa mācekli neatnāk un naktī nenozog līķi un pēc tam nesaka tautai,ka viņš ir augšāmcēlies. Jo tad nākamā krāpšana būs vēl ļaunāka par pirmo. Pārvaldnieks Pilāts bija pamatīgi apskaities uz jūdu priesteriem,kas viņam draudēja ar ziņojumu uz ROMU ::  Tad Pilāts skarbi atbildēja: Ja jums ir brīvi cilvēki,kas var stāvēt sardzē, tad ejiet un sargājiet to kā zināt. Jūdu virspriesteris Kajafa pavēlēja nostādīt pie Kapenēm savus sargus un aizzīmogoja akmeni. Viņam nepatika Pilāta izturēšanās Pārvaldnieks pārlieku juta līdzi JĒZUM KRISTUM. Uz Romiešu varu vairs nevarēja paļauties , tagad visu vajadzēja darīt Jūdu ēbrēju priesteriem pašiem. Tagad paskatīsimies ,kā BĪBELĒ IR APRAKSTĪTS  JĒZUS KRISTUS  sišana Krustā un augšāmcelšanās. Ja to palasa ,tad šis stāsts par šiem notikumiem ir ĻOTI JUCEKLĪGS. Par to var pārliecināties ikviens CILVĒKS, ,kas to vēlās. Bībelē rakstīts,ka JEZUS KRISTUS tika notverts naktī no ceturdienas uz piekdienu,jau piekdien Notiesāts,Krustā sists un tajā pašā vakarā IZLAIDIS GARU. Un augšāmcēlās trešajā dienā pēc tam SVĒTDIEN NORĪTA. Tagad Mīļie CILVĒKI padomājiet LOGISKI ,ja JĒZUS KRISTUS nomira PIEKTDIEN un TREŠAJĀ dienā AUGŠĀMCĒLĀS ,tad tam vajadzēja notikt PIRMDIEN ! ! ! ..

Tajā laikā pie Jēzus, tā stāsta viena no Legendām atradušies divi cilvēki. Jānis Cebedes un Ticīgo kopienas vecākais. Šis vīrs lūdza romiešu Centurionu,kas izrīkoja sardzi soda vietā,lai nesalauž mirušajam Jēzum Kristum ceļus. Tolaik pēc toreizējā paraduma pie krusta mirušajiem cilvēkiem mēdza salauzt ceļus,lai pilnīgi pārliecinātos,ka sodītais tiešām ir miris. Jūdu Vecākais zināja ,ka ĪSTENĪBĀ Jēzus Kristus vēl ir dzīvs. Viņš paskaidroja Romiešu Centurionam,ka krustā sistais Jēzus patiesībā bijis gaodājams cilvēks un pelnījis goddevīgu apbedīšanu,par viņu Poncijam Pilātam tikšot samaksāta liela izpirkuma nauda, tāpēc neesot vērts bojāt MIRUŠĀ ĶERMENI. Centurions par laimi,bija labs un līdzjūtīgs cilvēks,kuru bija aizkustinājusi Jēzus Kristus vīriškīgā izturēšanās soda izciešanas laikā. Tāpēc romiešu Centurions atļāva nelauzt JĒZUM KRISTUM CEĻUS. Turklāt pats Centurions zināja ,ka JĒZUS KRISTUS ir DZĪVS, taču nevienam to nepateica. JĒZUS KRISTUS slepenie mācekli Jāzeps no Arimatijas un Nikodēms saņēma no Poncija Pilāta atļauju aizvest Jēzus ķermeni un ķērās pie šī darba. Piektdien 19. APRĪLĪ. ap pusdienlaiku ,Jēzus Kristus ķermenis tika pārvests uz atsevišķām kapenēm,kas atradās netālu no soda vietas. Tieši šajās kapenēs notika visas ar JĒZUS KRISTUS apglabāšanu saistītās procedūras. Jāzeps un Nikodēms ietina JĒZUS  KRISTUS AUGUMU APSĒJOS,KAS BIJA piesūcināti ar ārstnieciskām eļļām un balzamiem.. Šo zāļu maisījumu JĒZUS KRISTUS bija pagatavojis jau sen pirms savas sodīšanas Bībelē tas ir pieminēts. Paskataties un izlasiet. Jāņa Evaņgēlijs 19, 39, 40. Bet arī Nikodēms nāca,kas kādreiz naktī pie viņa bija nācis, un atnesa svaidāmās zāles,maisījumu no mirrēm un alojes,kādas simts mārciņas, Tad viņi paņēma Jēzus miesas un satina tās autos kopā ar smaržvielām,pēc Jūdu bēru paražām. Šī darbība turpinājās līdz četriem pēcpusdienā. Pēc tam JĒZU KRISTU ,ieziestu ar smaržzālēm,rūpīgi aptina ar apsējiem un ievīstīja LIELĀ BALTĀ AUTĀ.  Nākošā dienā no rīta Jēzus Kristus ķermeni apskatīt ieradās Romiešu kareivji,kuri pārliecinājās,ka sodītais JĒZUS KRISTUS  tiešām apglabāts pēc visiem Jūdu likumiem. Pēc tam ,kad visi pārbaudītāji bija pārliecinājušies,ka JĒZUS KRISTUS ir miris,kapeņu ieejai tika aizvelts priekšā Liels Akmens.

Ja paskatāmies Bībelē; Tur Jēzus nāves brīdis attēlots tā; Jēzus sauca stiprā balsī Eli,eli lama  zabachtani ? Tas ir Mans Dievs ,Mans Dievs,kāpēc tu esi mani atstājis ? Bet daži cilvēki no tiem,kas tur stāvēja,kad to dzirdēja sacūja Šis sauc Eliju. Un tūliņ viens no tiem aizskrēja,paņēma sūkli,pildīja ar etiķi,uzsprauda niedrē un dzirdīja viņu. Bet citi sacīja : pagaidi ,redzēsim,vai Elija nāks un glābs viņu. Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida savugaru. Šajā pašā mirklī ,kad Jēzus pārstāja elpot,negaidot sākās stipra zemestrīce.Tika sagrautas daudzas mājas,uznāca smilšu vētra.Saule nebija redzama,iestājās tumsa. Cilvēki ,to redzēja un šausminājās. Pati daba apraudāja DIEVA DĒLA NĀVI. Pat Romiešu centurions,kurš vadīja kareivjus,kas apsargāja Jēzus Kristus miesas,iztrūcināti ierunājās; Viņš patiesi bija DIEVA DĒLS. Ēbrēju priesteri izbijās no cilvēku dumpja, ka tauta sacelsies, tādeļ pastripināja savu apsardzi.pie Jēzus mirstīgajām miesām. Pēc tam,kad Jēzus Kristus nokāra galvu,kā bez dzīvības, viņam tuvojās romiešu kareivis un izdarīja to,ko prasīja priekšraksti .Iedūra pīķi zem ribām. Mirušajiem cilvēkiem brūcē parādās melna,sarecējusi asins. Bet no Jēzus Kristus brūces sāka sūkties sārtas,svaigas asinis. Tas norādīja,ka PATIESĪBĀ ..Jēzus Kristus vēl ir dzīvsTāpēc viņi Jēzu Kristu atstāja karāties pie krusta līdz piektdienai. gaidot viņa nāvi.Piektdien 19. aprīlī, pie Poncija Pilāta ieradās Jāzeps no Arimatijas,ļoti ietekmīgs cilvēks viens no septiņdesmit diviem Jūdejas augstākās tiesas sinedrijas locekļiem. Jāzeps izteica Poncijam Pilātam negaidītu lūgumu,lai atdodod viņam Jēzus Kristus mirušo kermeni svinīgai apglabāšanai atseviškās kapenēs.Par to Jāzeps bija pat gatavs samaksāt diezgan lielu Naudas summu. Poncijs Pilāts ļoti cienīja šo vīru,tāpēc izpildīja viņa lūgumu, nepaņemdams nekādu atlīdzību. Turklāt Pilātu mocīja sirdsapziņa tāpēc,ka pēc viņa pavēles dzīvību zaudēja nevainīgs cilvēks Poncijs Pilāts aizsūtīja kādu kareivji uz sodu vietu noskaidrot Vai Jēzus Kristus tiešām ir miris.

Ja paskatāmies Bībelē.tur teikts,ka sodīšanas laikā Jēzum Kristum līdzās bija viņa tuvinieki , - Māte Marija, viņas māsa Kleopa un Marija - Magdalēna ...Pie krusta piesistais Jēzus Kristus pamāca arī savu iemīļoto mācekli..Patiesībā viss bija daudz citādāk. PATIESĪBĀ izredzētajam māceklim Jānim Jēzus Kristus lika rūpēties par savu māti vēl ilgi pirms šiem notikumiem. Sodīšanas laikā Golgātā nebija ne JAUNAVAS MARIJAS, ne Jāņa. Jānis uzzinājis Jēzus Kristus sodīšanas laiku,devās uz Nācareti pie viņa mātes MARIJAS.Jo nolēma ierasties Jeruzālemē kopā ar viņu nākamajā dienā pēc Nāvessoda izpildīšanas.. NĀCARETĒ Jānis sastapa Mariju satraukušos, viņa pastāstīja, ka vakar pēc pusdienām esot atlaidusies atpūsties un sapnī viņai parādījies Jēzus Kristus saucis māti un lūdzis palīdzēt. Pamodusies Marija sajutusi stipras sāpes sirdī un tās neesot pārgājušas līdz šim laikam. Māceklis Jānis nesāka neko stāstīt, viņš teica,ka esot atnācis paziņot,ka Jēzus Kristus grib satikt Māti un gaidīšot viņu sestdien JERUZĀLEMĒ. Taču Vai tad ir iespējams apmānīt mīlošas Mātes sirdi. Tā jau bija uzminējusi stundu ,kad viņas mīļais dēls cieta elles mokas. MARIJA tūliņ noprata,ka nav labi,viņa nekur neatrada sev vietu ne pēdējā dienā pirms došanās ceļā.,ne arī paša ceļojuma laikā. It īpaši nomācoša sajūta Marju pārņēma,kad līdz JERUZĀLEMEI vēl bija jāiet tikai pusi dienas. Patiesībā,, Kā gan māceklis Jānis,kurš tik ļoti mīlēja Jēzu Kristu un JAUNAVU MARIJU ,varētu pieļaut,ka šī miļā ,labā sieviete ieraudzītu, kā jūdu Bendes ņirgājas par viņas miesīgo dēlu. Padomājiet. Vai sirds,kurā ir kaut mazliet mīlestības un līdzjūtības, spētu izturēt tādu skatu kā JĒZUS KRISTUS ciešanas piekrusta. Nemaz nerunājot par MĀTES SIRDI. Un lai cik svēta bija JAUNAVA MARIJA, PACIEST TO VISU VIŅA NEKĀDI NEBŪTU SPĒJUSI, un māceklis Jānis to lieliski saprata..Paskataties BĪBELĒ, tur ir rakstīts,ka MARIJA stāvējusi krusta pakājē, visu cilvēku acu priekšā,kaut ko tādu varēja uzrakstīt tikai cilvēks GARĪDZNIEKS,kurš nezina,ko nozīmē zaudēt tuvinieku, tāds kam citu sāpes ir svešas. To varēja uzrakstīt GARĪDZNIEKS cilvēks ar ledusaukstu sirdi,kuram līdzcietība ir sveša un nav izprotama. Tādas mokas kādas pārcieta JĒZUS KRISTUS,pat pēc divstūkstoš gadiem grūti iztēloties,ne tikai  tajās noskatīties ,mierīgi stāvot līdzās. Nevienas MĀTES SIRDS neizturētu tādas bēdas, tā lūztu jau pirms tam,kad viņas dēls tiktu sists krustā.  Mēs nemaz nepieminam tās mātes,kuras savas ticības dēļ upurējušas savus bērnus,kā to dara VISĀDĀM SEKTĀM piederīgie,vai arī tāpēc,ka nav ar ko mazos bērnus barot. Vai sievietes,kuras gluži vienkārši nevēlās bērnus audzināt, nodot tos BERNUNAMOS, izdara ABORTUS un tos nogalina vēl pirms dzimšanas. JAUNAVA MARIJA, kura kļuva par visas CILVĒCES MĀTI ,nevarēja noskatīties sava dēla JĒZUS KRISTUS mokās... PATIESĪBĀ ..MARIJAS TUR VIENKĀRŠI -- NEBIJA...UN TĀ PATIEŠAM ir PATIESĪBA.

No cilvēku pūļa,kas vēroja Nāvessoda izpildīšanu, atskanēja kliedzieni Tu kas izpostīji Dievnamu un atjaunoji trijās dienās Glāb sevi. Ja esi DIEVA DĒLS ,tad nokāpj no Krusta... Augstie priesteri kopā ar rakstu mācītājiem, farizejiem un vecajiem smējās , sacīdami Citus glāba,bet pats sevi nespēj izglābt. Ja viņš ir DIEVA DĒLS,lai tūlīt nokāpj no krusta ,tad mēs viņam noticēsim.Lai DIEVS  tagad viņu apbrīvo,ja viņš DIEVAM tīkams. Viņš pats taču teica;;; ESMU DIEVA DĒLS...Laupītāji,kas bija piesisti krustā kopā ar Jēzu Kristu uzvedās atšķirīgi. Viens no piesistajiem ļaundariem lamāja Jēzu Kristu un teica ; Ja tu esi Jēzus Kristus, tad izglābj sevi un mūs Tevis dēļ mūs te pienagloja ,kā tavus Eņgeļus..Mēs ciešam tevis dēļ. Otrs laupītājs ,gluži pretēji ,apsauca viņu un sacīja; Vai tu nebaidies DIEVA, arī pats sodīts uz nāvi. Mēs esam notiesāti taisnīgi,jo esam to pelnījuši. Bet ko nodarījis JĒZUS KRISTUS. ???  Atgādinājums par šiem abiem krustā sistajiem laupītājiem kopā ar Jēzu Kristu ir PAREIZTICĪGO KRUSTA SLĪPAIS ŠĶĒRSKOKS Augšup paslietais šķērskoka gals itkā norāda uz to laupītāju,kurš Aizstāvēja Jēzu Kristu, lejup vērstais gals uz otru laupītāju,kurš viņu lamāja. Nākošā dienā agri no rīta šos laupītājus noņēma noKrusta un palaida brīvībā. Viņi bija savu sodu izcietuši.Pie Krusta piesists palika tikai JĒZUS KRISTUS. Romiešu kareivjiem,kuriem kļuva Jēzus Kristus žēl ,aizkustināja viņa vīrišķība, tādeļ tie noņēma viņam no galvas ĒRŠĶU VAINAGU. Un atļāva sievietēm  sodītājam vīnu..JĒZUS KRISTUS tika piesists KRUSTĀ mūsu ēras 29. gadā. 16. aprīlī.pulkstens 14. 00. DIENĀ...

Golgāta ir kalns Jeruzālemes tuvumā,kura veidols atgādina Galvaskausu. Ebreju valodā vārds Golgāta - nozīmē GALVASKAUS.. Kā notika pati krustā sišana >? Vispirms zemē ieraka Krustu. Līdzās krustam tika sanaglots tāds kā soliņš.Lai krusts cilvēka kermeņa svara dēļ nešūpotos šurpu turpu, to cieši pienagloja piešā soliņa. Piekrusta piesistais cilvēks nekarājās, bet ar kājām balstījās pret šo soliņu. Turklāt viņa kājas bija pienaglotas pie soliņa, lai viņš nevarētu pat pakustēties. Tā mēdza rīkoties tādeļ, lai sodītais cilvēks mocītos ilgāk, saglabātu spēkus un nenomirtu pārāk ātri. Nebūt ne visiem Krustā sistajiem bija piespriests Nāvessods. Bija arī tādi,kas pēc vairākām mocību dienām noņēma noKrusta un palaida brīvībā. Atkarībā no tā,kāds bija spriedums. Notiesātā cilvēks rokas bija pienaglotas pie Krusta šķērskoka. Jēzus Kristus miesu caururba 4 -naglas. Divas bija iedzītas rokās, vēl divas naglas kājās. Kāmēr Krusts tika ieraksts zemē Jēzus Kristus uzrunāja Jeruzālemes iedzīvotājus ....Jēruzālemes meitas, glābjiet savus bērnus ! Neļaujiet viņu dvēselēs ieperināties ļaunumam,skaudībai,cietsirdībai ! Esiet žēlsirdīgi cits pret citu,piedodiet cits citam, mīliet cits citu, tad DIEVS iemājos dvēselē katram no jums. Piedodiet man visu,ko jebkad esmu darījis. Tas ir viss,ko Jēzus Kristus tika teicis GOLGĀTĀ.Ja paskatāmies Bībelē.Evaņgēliji vēstī ,ka izmocītais un spēkus zaudējušais Jēzus Kristus,jau piesists pieKrusta, saka garas runas, pamāca un mierina cilvēkus,kuri viņu tā arī nepieņēma,lai gan tieši šo cilvēku dēļ viņš apzināti devās NĀVĒ. Pēc piesišanas Krustā Jēzus Kristus kermeni caurdurba asas sāpes. Jēzus Kristus saspringa un sakoda zobus,cenzdamies nomākt apziņu,ko viņš prata,jo bija to iemācījies tālajā INDIJĀ un pie TIBETAS MŪKIEM. Jēzum Kristum izdevās novest sevi līdz tādam stāvoklim,kas atgādināja miegu,lai kaut vai mazliet atvieglotu savas mokas. Protams,nepar kādām runām tādā brīdī viņš nevarēja pat domāt. Jēzus Kristus nepateica vairāk ne vārda. Kad romiešu kareivji piedāvāja viņam īpašu slāpes remdinošu dzērienu no etiķa un žults,ko deva visiem notiesātajiem, nevis tāpēc,lai nirgātos, bet gan tāpēc, lai atvieglotu sodītajam cilvēkam ciešanas. Jēzus Kristus tikai klusēdams novērsās. Bībelē Evaņgēlijos aprakstīts,kā romiešu sardze pēc Jēzus Kristus krustā sišanas dalījusi viņa apgērbu, metot kauliņus. Patiesībā ..Jēzus Kristus apgērbs tajā brīdī bija ASIŅAIS AUDUMA GABALS,kuru diezvai kāds no romiešu kareivjien varāja iekārot. Kad Jēzus Kristus bija piesists pie Krusta, viņam mugurā vairs bija tikai gurnu apsējs.. Kopā ar Jēzu Kristu tur bija piesisti arī divi laupītāji, viens labajā pusē,otrs kreisajā pusē. Tā piepildījās svētajos rakstos sacītais, ka Jēzus Kristus tiks pieskaitīts pie Ļaundariem.

Starp cilvēkiem atradās daudz tādu,kuri bija gribējuši iet līdzi Jēzum Kristum, bet kurus viņš tika aizsūtījis projām, redzēdams viņu mankārību,viltību, skaudību un alkatību. Tādus cilvēkus Jēzus Kristus savā tuvumā neturēja un tie bija apvainojušies un nikni par to ,ka tikuši atraidīti. Parastie Ēbrēji ,zemes apstrādātāji un lopkopji gluži pretēji, bēdājās un pārdzīvoja Jēzus dēļ, taču nevarēja neko uzsākt. Viņi baidījās par savu dzīvību,par saviem bērniem,bailes pilnīgi paralizēja viņu gribu. Šie ļaudis vēl nebija nobrieduši noteiktai rīcībai, nebija gatavi ,ne sacelties,ne kādu aizsargāt,lai kurš tas būtu. Jēzus Kristus sodīšanā nevar apvainot Ēbrēju tautu, kā to mēdz darīt ANTISEMĪTI. Šī sodīšana bija valdošās jūdu priesteru sabiedrības organizēta. To ierosināja jūdu priesteri un veica romas pavaldnieks, bet vienkāršie Ēbrēji to netika darījuši. Legenda vēsta,ka krusta ceļa laikā kāda sieviete, vārdā VERONIKA ,NOSLAUCĪJUSI izmocītajam Jēzum Kristum seju ar lakatiņu. Un uz auduma negaidot parādījies Jēzus Kristus atēls. Šis pārsteidzošais Brīnums tiešām NOTIKA.

Jēzum Kristum pašam vajadzēja nest krustu,pie kura vēlāk bija jēcieš mocības. Ozolkoka krusts bija smags. Tas bija 2,5m augsts un 1,5m plats. Kopā ar Jēzu Kristu pie krusta bija jāiet nāvē vēl diviem noziedzniekiem. Jūdu garīdznieki smējās teikdami ; Tu taču esi DIEVS,tad šie divi ir tavi eņgeļi ,kas tev palīdz. Kad izmocītais, spēkus zaudējošais Jēzus Kristus saļima zen smagās nastas, jūdu bendes ,kas gāja līdzās sāka viņu nežēlīgi sist ar pletnēm.Un sita tik ilgi,kāmēr viņš piecēlās.. Ja paskatāmies Bībelē, tur stāstīts,ka romiešu karavīri apstādināja Sīmani,kas nācis no lauka un likuši nest Jēzus Kristus KRUSTU..PATIESĪBĀ..Sīmanis nākdams no lauka,ieraudzījia,ka Jēzus Kristus pakrīt un sasit celi līdz asinīm,bet smagais krusta baļķis iebelž Jēzum pa muguru un kājām. Tad Sīmanis nedomājot par to,kas ar viņu notiks,metās palīgā DIEVA DĒLAM. Romiešu karavīri,kas pavadīja šo gājienu,bija jau pamatīgi noguruši. Viņiem bija apnicis kopā ar Jēzu Kristu vilties pa putekļainājām un netīrajām JERUZĀLEMES ielām. Tāpēc neviens necentās Sīmani aizturēt un Jēzus Kristus sāka iet blakus krustam, reizēm viegli pieturoties pie tā ar roku. Jēzus Kristus gājiienu uz GOLGĀTU krusta ceļā pavadīja liels cilvēku pūlis. Lielākoties tie bija cilvēki,kas Jēzum Kristum neticēja un neatzina viņa mācību., bet ziņkārības dēļ skrēja skatīties nāvessodu....

Patiesībā Jēzus Kristus nekad nav darījis daudz ko tādu,ko viņam piedēvē nenokausējamie garīdznieki svētuļi. Nedzina cilvēkus ārā no Tempļa ar pletni rokā. Nenolādēja nabaga neauglīgo Vīgi tā, ka koks jau nākamā dienā nokalta. Jēzus Kristus nebija karotājs, bet miera nesējs. Un viņam ir ļoti rūgti noraudzīties uz cilvēkiem,kuri ar Jēzus Kristus vārdu uz lūpām dara nevis labus, bet ļaunus darbus. Nogalina cilvēkus it kā Jēzus Kristus vārdā. Atriebjas cilvēkiem atkal it kā Jēzus Kristus vārdā. Patiesībā Jēzus Kristus gāja nāvē,lai uz zemes būtu vairāk MĪLESTĪBAS un LABVĒLĪBAS. Bet mūsu cilvēku grēkus neviens cits neizpirks , tas būs jadara pašiem cilvēkiem. Tos izpirkt var tikai vienā veidā. Iedēstot savā sirdī mīlestību pret visu dzīvo. Ja tu mīlēsi šo pasauli, tev viss tiks piedots. .....Diemžēl šī pavisam vienkārša doma nenonāk līdz daudzu cilvēku un garidznieku smadzenēm. Bieži gadās novērot šādu ainu.. Ja gribi,lai tevi mīlētu pa īstam, vispirms pats iemācies mīlēt citus cilvēkus pa īstam. Maini savu dzīvi un pats SEVI.. .... Tajā laikā tikai nedaudzi cilvēki ar Barabu un Jūdu Iskariotu priekšgalā mēgināja aizstāvēt Jēzu Kristu. Taču viņi tika notverti un sodīti ar nāvi vēl pirms Jēzus Kristus sišanas KRUSTĀ. Barabam un viņa līdzgaitniekiem Romiešu kareivji nocirta galvas. Šajā reizē Poncijs Pilāts nešaubījās, jo neviernieki bija noķerti ar ieročiem rokās. Mūsu ēras 29. gadā. 14. aprīlī romieši pakāra Jūdu Iskariotu ,,, Jēzus Kristus jaunāko brāli. Lūk tā beidzās  Jēzus Kristus jaunākā brāļa šīszemes mūžs. Jūda Iskariots patiesībā nevienu netika nodevis,,sudraba grašus nesaņēma un nebeidza savu dzīvi PAŠNĀVĪBĀ... Jau divtūkstoš gadus Jūda iskariots nes šo KAUNA TRAIPU, SAUKDAMIES PAR DIEVA DĒLA NODEVĒJU.... Tikai tagad pateicoties mūsu labvēļiem šis noslēpums tiek atklāts. Un šis nevainīgais cilvēks Jūda Iskariots tiks ATAISNOTS....

Jēzus Kristus bija ļoti labs cilvēks, Vislabākais no tiem,kas jebkad piedzimuši uz mūsu planētas Zeme. Jēzus Kristus gribēja sasildīt visus cilvēkus,domās saņemt viņus vienā saujā un piespest pie savām krūtīm. Ne velti,lai attēlotu SVĒTLAIMĪGO, patikamu stāvokli, mēdz teikt;;KĀ JĒZUS KRISTUS AZOTĒ..Cilvēci glābt var tikai MĪLESTĪBA. Mīlestība un visa PIEDOŠANA...Atriebības,ļaunuma un naida jūtas būtu uz visiem laikiem jāpadzen no mūsu szīves. Jēzus Kristus dzīve ir labākais PIEMĒRS šīm atskārsmēm..Tagad saprotams. Skaidrs, ka tāds neparasti labvēlīgs Jēzus Kristus tēls GARĪDZNIEKIEM JAU TAJOS LAIKOS nebija vajadzīgs. GARĪDZNIEKIEM  bija vajadzīgs DIEVS,no kura cilvēki baidītos. Tāpēc no daudzām Svētbildēm Jēzus Kristus skatās uz mums cilvēkiem ar bargu nomācošu skatienu. It kā jau iepriekš mums kaut ko pārmestu, turot mūs cilvēkus aizdomās.Dzīvē JĒZUS KRISTUS tāds nekad NEBIJA. Viņš visus cilvēkus mīlēja. Jēzus Kristus spēja piedot pat saviām Slepkavām,kas pēc JŪDU PRIESTERU PAVĒLES viņu sodīja. Vienkāršiem cilvēkiem nepavisam nav no Jēzus Kristus jābaidās. Cilvēki Jēzu Kristu jāmīl ar visu savu sirdi. Tāpat,kā Viņš mīl katru no mums cilvēkiem.

Jēzus Kristus savu dzīvi pārvērta par atdarīšanas cienīgu paraugu .Viņš parādīja,kā pareizi jādzīvo,kā jāmīl, jāpiedot,jāsaprotas ar draugiem un kā jāizturas pret ienaidniekiem, svešzemniekiem un sievietēm, kādai jābūt attieksmei pret Nāvi un Ciešanām. Lūk tāda bija JEZUS KRISTUS MISIJA UZ ZEMES. Jēzus Kristus bija cilvēks ne no šīs pasaules. Raugoties no parastā veselā saprāta viedokļa, Jēzus nāve bija pilnīgi veltīga..Ko tā varēja mainīt šajā nežēlīgā pasaulē ????  Cilvēki turpināja slepkavot , tāpat kā agrāk, apspieda un neieredzēja cits citu ,kā vienmēr viss palika pa vecam.. Paskataties BĪBELĒ. TUR PASTĀVĪGI atkārtojas viena un tā pati doma, Sak, Jēzus Kristus gāja Nāvē, Izpirkdams Mūsu Cilvēku grēkus.!!!!. Un ko tālāk Vai mēs cilvēki varam mierīgi grēkot tālāk,jo Jēzus Kristus izcietis mokas par mums visiem cilvēkiem, MŪSU VIETĀ un IZPIRCIS...????? Mācība par to ka JĒZUS KRISTUS gājis Nāvē par cilvēku Grēkiem ir Romas Priesteru un garīdznieku IZDOMĀJUMS... Viduslaikos pastāvēja pat tāda teorija , Sak Jēzus Kristus cietis par visiem cilvēkiem daudzas paaudzes uz priekšu un kopš tā laika debesīs vēl palicis kāds jau piedotu grēku krājums. Tā BAZNĪCA piedāvāja visiem cilvēkiem,kuri gribēja, par zināmu naudas maksu pārdot jebkuru Grēku atlaides no šī Rezerves Fonda, Šī apmaksātā Garīga rakstuea darījuma kvīts saucās par INDULGENCI.. Patiesībā Jēzus Kristus netika vis cietis ,ne par vienu citu cilvēku. Viņš parādīja patiesas KRISTIEŠA PAZEMĪBAS PIEMĒRU. Jēzus Kristus teica : Ja iesit pa vienu vaigu - pagriez Otru. Un izpildīja to ko bija teicis ,arī dzīvē. Jēzus Kristus Sacīja ; Mīliet savus ienaidniekus, mīliet tos,kas jūs nemīl un sekoja šim principam..Jēzus Kristus mums cilvēkiem parādīja,kas ir īsta TICĪBA CILVĒKIEM.

Neviens no Garīdzniekiem negibēja atzīt,ka mūsu ēras 29.gadā. Jūdejā tika sodīts ar Nāvi īstais DIEVS, visi ebrēju garīdznieki to zināja,jo uz delīša tas bija uzrakstīts četrās valodās.Katrs garāmgājējs varēja izdibināt patiesību par notiesāmo, bet neviens cilvēks nedrīkstēja Jēzu Kristu aizstāvēt. Tajā laikā ROMAS GARĪDZNIEKI 325. gadā . apstrādādami Bībeli, pūlējās noklusēt šo APKAUNOJOŠO FAKTU. Tas ko darīja bendes, itin kā tika kautrīgi atvainots ,sakot, visi garīdznieki domāja,ka Jēzus Kristus ir Jūdejas Valdnieks,un tikai vēlāk attapās ,ka Viņš ir DIEVS. Tā garīdznieki MELO LĪDZ PAT MŪSDIENĀM..Jēzus Kristus gāja Nāvē nejau tāpēc,lai izpirktu citu cilvēku Grēkus Viņš bija ar mieru mirt,lai PARĀDĪTU mums cilvēkiem,kādam jābūt īstenajam ticīgajam,līdz kādai mērogiem var iet CILVĒKMĪLESTĪBA,labsirdība un visa PIEDOŠANA. Un ar savu augšāmcelšanos lika noprast ka nav JĀBAIDĀS NĀVES,JO CILVĒKA DVĒSELE IR NEMIRSTĪGA.