Valdniece Hērodija sapratusi,ka Jāni Kristītāju neviens nesodīs un pravietis pats valsti labprātīgi neatstās... ,Hērodija nolēma rīkoties pati. Pēc valdnieces Hērodijas pavēles Jānim Kristītājam tika iedoti ar čūskas indi saindēti augļi, pērsiki un vīnogas, Tas bija galmos izplatīts slepkavības veids vienmēr visos laikos un visās tautās. Inde neiedarbojās uzreiz, bet gan pamazām Jānis Kristītājs ar katru dienu kļuva vārgāks un vārgāks un neviens cilvēks nesaprata,kas īsti ar viņu notiek. Nāves tuvošanos juzdams Jānis Kristītājs lūdza,lai pie viņa ielaistu mācekļus. Viņš saviem mācekliem paziņoja savu pēdējo vēlēšanos: tikt apglabātam augstā kalnā netālu no klostera,kurā aizritēja viņa bērnība. Tajā pašā kalnā,kurā Jānis Kristītājs tik labprāt sēdējis un raudot aiz bezspēcības, aizmigdams zem zvaigžņotās debessvelves. Tieši šajā uzkalnā viņu piemiklēja nozīmīgais redzējums,kas pārvērtīs visu Jāņa Kristītāja dzīvi; pie viņa bija pienācis skaists liela auguma vīrs baltā tērpā ar zizli rokā un sacīja:: Esi mierīgs. Tavs laiks vēl nav pienācis Tas pienāks daudz vēlāk,Bet tagad tev nevajag palikt šeit Te tev viss ir svešs tas nav tavs, šī nav tava vieta, nav tava ticība Tev jāiet uz Austrumiem...Šim Lielajam Baltajam Vīram virs galvas mirdzēja spoža NIMBA...

Bībelē par to minēts šādi :: Bet Hērodija nīda viņu un gribēja to nonāvēt,bet nevarēja, Jo Hērods no Jāņa bijās, zinādams,ka viņš ir taisnīgs un svēts vīrs un sargāja viņu un to uzklausījis, daudz darīja un labprāt viņā klausījās.. Bībelē. Mk, 6: 19 - 20 ..

Jānis Kristītājs visu laiku neatradās cietumā, Valdnieks Hērods Antipa gribēdams padarīt Jāni Kristītāju par savu draugu un padomdevēju, izlaida viņu brīvībā, tā cenzdamies iekarot Pravieša labvēlību. Taču sturgalvīgais nepaklāvīgais Jānis Kristītājs tūdaļ ķērās pie iepriekšējā :: pulcināja cilvēkus,sludināja vispārēju brālību un vienlīdzību. Nekas Valdniekam Hērodam neatlika, kā atkal likt apcietināt Jāni Kristītāju un ievietot cietumā. Valdnieks Hērods Antipa juta pret Jāni Kristītāju tik lielu cieņu,ka atteicās viņu sodīt ar nāvi, pat tad,kad skaidri saprata,ka Jānis Kristītājs nekad neķļūs par viņa padomnieku un nekalpos ķēniņa galmā...Paskatīsamies,kā tas ir uzrakstīts Bībelē.

Valdneika sieva Hērodija slepus noklausījās visas Valdnieka Hēroda sarunas ar Jāni Kristītāju un novēroja viņus pa īpašu sienā ierīkotu iekārtu. Valdnieci Hērodiju biedēja Jāņa Kristītāja spējas redzēt neredzamo un zināt visu apslēpto. Jo valdniece Hērodija bija izlaidīga sieviete,kas nemīlēja savu vīru un viņai bija gados jauns Mīļākais. Un ik reizi ,pielikdama ausi slepenajai ierīcei, Valdniece Hērodija ar pamirušu sirdi gaidīja,ka tūdaļ, tūdaļ Jānis  Kristītājs izstāstīs Valdniekam visu patiesību par viņu, Bet Jānis Kristītājs bija gudrs un neienesa šajā gimenē. škelšanos,jo redzēja ,ka Valdnieks Hērods mīl savu Hērodiju. Un ja lieta nonāks līdz tiesai, Valdnieks Hērods nostāsies savas sievas pusē. Nebija brīnums ,ka Valdniece Hērodija paniski baidījās no Jāņa Kristītāja un no visas sirds viņu Ienīda. Sākumā Viņa domāja,ka Jānis Kristītājs nonācis Cietumā, sāks valdniecei Hērodijai pieglaimoties, cildināt viņas skaistumu, lisķēties un censties iemantot viņas Labvēlību. Bet patiesībā viss iznāca pretēji. Nepietika ar to ka Jānis Kristītājs neatzina valdnieci Hērodiju, viņš pat ,tai klātesot, reiz valdniekam Hērodam izstāstīja stāstu par NEUZTICĪGU SIEVU., ko par neuzticību uzzinājušais vīrs sodījis ar NĀVI.. Valdnieks Hērods nebija sapratis līdzības patieso nozīmi. Bet valdniece Hērodija lieliski saprata ar šo stāstu doto mājienu viņai.Valdniece Hērodija sāka vēl vairāk baiļoties par savu galvu, tāpēc viņa sāka lūgt valdnieku Hērodu, lai tas soda Jāni Kristītāju Nāvi, vai izsūta viņu no valsts. No Jāņa Kristītāja par katru cenu vajadzēja atbrīvoties.

  Jēzus Kristus pārmeta cilvēkiem,kuri nesaprata,kas patiesībā bija Jānis Kristītājs,kāpēc viņš nācis šai pasaulē un ko grib panākt, Viņi līdzīgi bērniem,kas tirgus laukumā sēž un kliegdami sev līdzīgajiem, saka mēs jums spēlējam, bet jūs nedejojāt, mēs jums dziedājam raudu dziesmas, bet jūs neraudājat. Jo atnāca Jānis Kristītājs, ne ēda ,ne dzēra, bet tie saka,ka viņš ļaunais gars. Atnāca cilvēka dēls; Viņš ēd un dzer, bet tie saka:; Lūk cilvēks kam patīk ēst un Vīnu dzert un kas ir Muitnieku un Grēcinieku draugs.

Jānis Kristītājs paredzēja,kas sagaida Jēzu Kristu, un brīdināja viņu,ka cilvēki pēdējā brīdi var viņu nodos. Jēzus Kristus uzticējās cilvēkiem un, lai arī pats zināja,ka cilvēki viņu nodos, tik un tā līdz pēdējam brīdim ticēja,ka tas nenotiks.

Jāņa Kristītāja mācekļi varēja brīvi ieiet pie ieslodzītā Jāņa Kristītāja. Valdnieks Hērods Antipa bija Jānim Kristītājam pieškīris šādu privilēgiju. Jānis cietumā dzirdēdams par Jēzus Kristus darbiem, aizsūtīja pie viņa divus savus mācekļus,lai tie pajautā, Vai tu esi tas,kam jānāk, vai mums gaidīt vēl citu ????? Jānis Kristītājs labi zināj, ka Jēzus Kristus ir tas cilvēks Pestītājs,kas bija tik ļoti gaidīts. Šajā Jāņa jautājumā bija apslēpta cita doma. Jānis Kristītājs vēlējās neuzkrītoši uzzināt, vai Jēzus Kristus ir gatavs uz sacelšanos, vai viņam piemīt drosme un apņēmība rīkoties. Jēzus Kristus alegoriski atbildēja;; Ejiet un ziņojiet Jānim,ko jūs redzējāt un dzirdējat; aklie redz,  kropļi sāk staigāt, spitālīgie kļūst tīri,kurli dzird,miroņi ceļas augšām, nabagiem tiek sludināts evaņgēlijs. Un svētīts tas,kas no manis neapgrēcinās. !!!!! Ar to Jēzus Kristus gribēja sacīt,ka viņš ir drosmes pilns un gatavs rīkoties, bet gatava vēl nav tauta. Taču tautas ticība,līdz ļaužu ticībai nostiprināsies.

Arī valdnieka spiegi,kas uzmanīgi sekoja notiekošajam un ziņoja valdniekam par visu aizdomīgo.Jāņa Kristītāja teiktās runas valdnieka varai nepatika, jo  viņš nostājās pret bagātajiem, cīnījās par Brīvību un vienlīdzību. Valdnieka sieva Hērodija bija nenovīdīga un ļauna sieviete,kam patika pamācīt savu vīru un pastāvīgi jaukties viņa darīšanās. Un Valdnieks Hērods Antipa paklausīja viņai it visā un izpildīja viņas kaprīzes. Arī Valdniecei Hērodijai bija viņas personīgie spiegi,kas arī sekoja pie Jāņa Kristītāja notiekošajām sanāksmēm. Hērodijai nepatika,ka kaut kāds nožēlojams Pravietis tautā kļūst populārāks nekā viņas pašas vīrs - VALDNIEKS. Tieši valdniece Hērodija uzstāja , valdnieks Hērods Antipa arestē Jāni Kristītāju un ieslodz viņu cietumā. Sākumā Jāni Kristītāju turēja apcietinājumā Maheronas cietoksnī,pēc tam pārvietoja uz Sepforisas pilsētu tuvāk Valdniekam. Valdnieks Hērods bieži apciemoja savu gūstekni un labprāt sarunājās ar viņu par dažādām tēmām Valdnieks Hērods Antipa turēja apcietinājumā Jāni Kristītāju nevis ,kā gūstekni, bet gan kā ciemiņu. Goda apliecinājumi viņam netika izrādīti, bet ēdiens un atieksme bija normāla Vakaros viņi ilgi sarunājās, spēlēja šahu un lika kārtis,  Jānis Kristītājs,kam piemita gaišredzības spējas, bieži stāstīja valdniekam Hērodam Antipām ,kas nēkotnē gaida viņu pašu, viņa bērnus un sievu. Par savu nākotni Valdnieks Hērods vaicāja ļoti reti un centās neizrādīt,ka izturas pret to nopietni, Valdnieks Hērods interesējās par savu galminieku dzīvi un nākotni, it kā vienkārši aiz ziņkārības,laiku kavējot. Patiesībā valdnieks Hērods Antipa saņēmis nozīmīgu informāciju par savu apkārtni, centās to pareizi izmantot, dodot atbilstošus rīkojumus.Jānis Kristītājs,kas bija daudz ceļojis un zināja ,kā cilvēki dzīvo citās zemēs, zināja viņu likumus un paradumus, bija valdniekam Hērodam ,kā dārga dāvana. Tolaik caur Jūdeju veda daudzi tirdzniecības ceļi, valstī iebrauca ļoti daudz svešzemnieku. Valdnieks Hērods ,paklausīdams Jāņa Kristītāja padomiem noslēdza daudzus izdevīgas vienošanās un tirdzniecības darījumus. Taču valdnieks Hērods Antipa savas pārmērības dēļ nekad nepateicās Jānim Kristītājam un neslavēja viņu, centās atklāti neatzīt ,cik liela nozīme valsts darījumos ir viņa gūsteknim. Jānis Kristītājs patiesību zinādams,klusībā smējās par valdnieku Hērodu, taču ārēi izturējās tā ,it kā nekas nebūtu noticis. Apzinādamies Jāņa Kristītāja noderīgumu, valdnieks Hērods Antipa pat piedāvāja Jānim Kristītājam kļūt par Galma padomnieku. Taču Jānis Kristītājs lepni atbildēja; Es esmu brīvs cilvēks un neviena labā nestrādāju, tāpēc nošī piedāvājuma atsakos.

  Pie Jāna Kristītāja kristīties un klausīties viņa sludināšanā nāca cilvēki no visas Jūdejas. Tolaik jebkura cilvēku pulcēšanās bija ar likumu aizliegta. Laužu pūli drīkstēja sapulcēt vienīgi valdnieka ziņotājs,lai ziņotu kārtējo valdnieka pavēli. Pat kaimiņiem bija aizliegts iet citam pie cita viesoties .. Izņēmums bija tikai divi gadījumi, Kāzas un Bēres. Jānis Kristītājs ar savu darbību šo likumu pārkāpa. Ap viņu cilvēki pulcējās daudz labprātāk nekā ap valdnieka ziņotājiem,kas lasīja kārtējo pavēli. Jānis Kristītājs parasti pulcēja cilvēkus kopā vakaros,kad debesīs mirdzēja zvaigznes, Cilvēki slepus, tomēr pulcējās. Bet tajās Jāņa Kristītājs sludināšanas sapulcēs ieķļuva

Padomājiet ticīgie cilvēki.mEvaņgēlius pārveidoja Kristiešu garīdznieki,kuriem īpaši nerūpēja VĒSTURISKĀ PATIESĪBA... Mūsu ēras 4. gadsimtā vairs nebija Jūdejas valsts un romiešu garīdznieki uzskatīja ,ka Jūdaisms ,kā religija ir Mirusi. Tādeļ tie ,kas laboja visus Evaņgēlijus atļāvās izrīkoties ar vēsturiskiem faktiem tik patvaļīgi. Jā ticīgie cilvēki, tieši šeit ir meklējami visi BĪBELES tekstu pretrunu un neskaidrību cēloņi..

Jēzus Kristus Šajā Tuknesī pierakstīja sava Mācības izklāstu, savus uzskatus par ticību ,par dzīvi,. Lai  neviens svešs cilvēks nevarētu izlasīt šo tekstu, Jēzus Kristus rakstīja PALI VALODĀ, vienā no INDIEŠU valodām. Šie Jēzus Kristus rokraksti ir saglabājušies līdz mūsdienām ,,Šobrīd tie vēl pagaidām ir apslēpti no cilvēku acīm, bet drīzumā tos atradīs. Tas būs MŪSDIENU LIELĀKĀ SENSĀCIJA. !!! !!! !!!

Jēzus Kristus tuksnesī strādāja, viņš pierakstīa savas Mācības izklāstu, savus uzskatus par ticību,par dzīvi. Lai neviens svešs cilvēks nevarētu izlasīt šo tekstu, viņš rakstīa PALI,VALODĀ.... Vienā no INDIEŠU VALODĀM. Šie Jēzus Kristus rokraksti ir saglabājušies līdz MŪSDIENĀM. Šobrīd tie vēl pagaidām ir apslēpti cilvēku acīm,bet drīzumā tos atradīs.Tā būs MŪSDIENU LIELĀKĀ SENSĀCIJA.

Jēzus Kristus protams, gribēja,lai viņa sapņi un ieceres piepildītos pēc iespējas ātrāk, Jēzus  ļoti labi apzinājās,ka viņam pieder milzīgs spēks,ka viņš varētu nohipnotizēt milzīgus cilvēku pūļus un viņus vest pret Farizeju varu. Tomēr tas nebūtu pareizais ceļš, NEDRĪKST NEVIENU CILVĒKU DARĪT LAIMĪGU PRET PAŠA GRIBU. Visam jānotiek miermīlīgā ceļā, bez vardarbības un asinsizliešanas. Jā Jēzus Kristus jau paredzēja, ka nāks grūti laiki, bet pēc tam tomēr ir SAGAIDĀMA GAIŠA NĀKOTNE.Kari tiks pārtraukti, cilvēki kļūs tīrāķi, labestīgāki, viņi iemācīsies savstarpēi saprasties un cienīt viens otru. Un allaž cilvēki atcerēsies JĒZU KRISTU, kurš cieta visu cilvēku dēļ, lai viņi ĶĻŪTU LAIMĪGI.

Bībelē tiek aprakstīts ,ka Jēzu Kristu tuksnesī ir apciemojis VELNS ar ragiem.Kaut ko tādu var izdomāt tika garīdznieks. Nekāds Velns Jēzu Kristu tuksnesī nebija apciemojis. Vienkārši Jēzu Kristu vajāja sliktas melnas domas. It īpaši šīs melnās sliktās domas uzmācas cilvēkiem dzīves smagākajos brīžos, cenšoties iedvest šaubu un nemierīgas domas.

Pieņēmis KRISTĪBU Jēzus Kristus uz 40 dienām aizgāja vientulībā tuksnesī Nāves jūras rietumu krastā. Viņam bija nepieciešams pabūt vienam,lai pārdomātu visu notikušo un iegūtu atbildes uz vissvarīgākajiem jautājumiem,kas nodarbināja Jēzus Kristus prātu, kā dzīvot turpmāk,ko darīt,kādu ceļu izvēlēties. ?Vientulībā, neviena netraucēts ,cilvēks apgaismības brīdī var sadzirdēt DIEVA BALSI - to balsi,kura spēj sniegt vispareizākās atbildes uz vissvarīgākajiem jautājumiem. Jēzus Kristus MEDITĒJA stundām ilgi, tā kā to darīja INDIEŠU Jogi ,nonākot transā. Šādā stavoklī Jēzus Kristus ieraudzīja ainas no priekšā stāvošās NĀKOTNES, Šie redzējumi bija vienlaikus gan brīnišķīgi,gan ļoti šaušalīgi. Jēzus Kristus redzēja, cik slavens būs viņa vārds,ka miljoniem cilvēku visā pasaulē viņam ticēs,kā DIEVAM. Taču Jēzus Kristus redzēja arī to, kā viduslaikos INKVIZĪCIJĀS viņa Jēzus Kristus Vārdā dzīvus dedzinās ķecerus cilvēkus,kā daudzas tautas pasaulē pievērsīsies Kristietībai, nevis kristot ar ūdeni un Dieva vārdu, bet ar Uguni un Zobenu. Jēzus Kristus dvēsele ,to visu redzot,mocījās un cieta tāpat, kā mocījās mirstošo cilvēku dvēseles. Jēzus Kristus redzēja,kā tika izkropļota šī viņa Mācība, kāto ļaunprātīgi izmanto par ļaunu cilvēcei,kā Kristīgā TICĪBA kļūst par IENESĪGU PEĻŅAS AVOTU garīdzniecībai.

Protams, ka mūslaiku Bībelē jūs šos Jāņa Kristītāja vārdus neatradīsiet. Kristiešu baznīcai nebija vajadzīgi aicinājumi uz TICĪBAS BRĪVĪBU., ne jau tādeļ visā pasaulē tika lietas neticīgo cilvēku asinis KRISTUS VĀRDĀ.. ,lai atļautu cilvēkiem izvēlēties to ticību,kas tuvāka sirdij. Tieši tādeļ Bībelē parādījās maldīga legenda par to,ka Jānis Kristītājs pārmeta valdniekam Hērodam Antipam, ka viņš atņēmis sievu savam brālim. Tā Bībelē ar MELĪGĀM LEGENDĀM tiek melots.

Līdzko Jānis Kristītājs bija iesvētījis Jēzu Kristu JAUNAJĀ TICĪBĀ, vēsts par to izplatījās plašā apkaimē. Jāni Kristītāju drīz pēc tam arestēja pēc valdnieka Hēroda Antipa pavēles. Valdnieks Hērods Antipa pats runāja ar Jāni Kristītāju, cenšoties uzzināt,ko viņš grib panākt un vai šī darbība neapdraud viņa valdnieka varu. Jānis Kristītājs atbildēja, ka vēloties tikai vienu dot cilvēkiem brīvību. Arī ticības brīvību ikvienam cilvēkam ir tiesības izvēlēties RELIGIJU, kuru vēlas un nevienam nav tiesību to liegt.

Protams Romieši bija aizlieguši šo soda veidu ēbrēju priesteriem... Nāvessodu izpildīt drīkstēja vienīgi Jūdejas vietvaldis - prokurators...Jēzus Kristus tika KRISTĪTS mūsu ēras 23. gada 19.janvārī. Viņam tad bija 27. gadi, bet Jānim Kristītājam bija 33. gadi. KRISTIEŠI,kas nav PAREIZTICĪGIE,šos svētkus svin 6. janvārī. KRISTĪŠANA notika JORDĀNAS upē un liels cilvēku pūlis to redzēja, jo Jēzum Kristum jau tajā laikā bija daudz sekotāju un mācekļu. KRISTĪŠANAS brīdī nezin no kurienes parādījās liels baložu bars - ap 200 putnu sāka riņķot virs cilvēku galvām. Kad Jānis Kristītājs bija izteicis pēdējos lūgšanas vārdus pabeidzot svētdarbību. Debesīs nogranda pērkons. Bija jau iestājusies nakts ,zvaigznes mirdzēja sakidrajās debesīs, nekas neliecināja par negaisu. Putni un pērkona grāvieni atstāja uz atnākušajiem cilvēkiem neizdzēšamu iespaidu, Viņi saprata ,ka DEBESU TĒVS svētī Jēzu Kristu grūtajā ceļā.

Tajā laikā Jānis Kristītājs piedāvājot Jēzum Kristum publiski pieņemt Jauno ticību, labi apzinājās,ka tas ir milzīgs risks. Šis notikums varētu izraisīt īstu vētru starp ēbrējiem, nevarēja zināt,kādas sekas šis pārdrošais solis izraisītu Jūdu - ēbrēju sabiedrībā.  TORA --- ļoti asi nosodīja tos, kas nodeva ēbrēju senču religiju, tādos gadījumos ticības pārkāpēju parasti nomētāja ar akmeņiem.....

Jānis Kristītājs nekad nav Kristījis visus Jūdejas Ēbrējus -- Lielus ļaužu pūļus.. Ebrēju priesteri un garīdznieki farizeji neatļautu to darīt... Jūdu religiju sargāja tūkstošiem Jūdu priesteru, garīdznieku farizeji un sadukeji.... Pat mūsdienās ēbrēju tauta nepieņēma Jēzus Kristus ticības mācību.