"Jo ikvienam,kam ir,tiks dots un tam būs pārpilnība,bet no tā,kam nav,atņems to,kas tam ir". (Mat.25:29).
Šis pants mani vienmēr ir mulsinājis un mulsina joprojām.Es mēģināju šķetināt kādu domu,bet līdz galam nespēju atšķetināt.Varbūt palīdzēsiet?
Pēc mana prāta vajadzētu būt tā-ja kādam ir kaut kas ļoti daudz,tam vajadzētu padalīties ar to,kam nav,bet laikam jau dzīvē tiešām viss notiek pavisam citādi.Es iedomājos,kā tas ir dabā-es gribu izaudzēt rudzu vārpu,bet man ir tikai daži graudi.Pēc loģikas,iesējot kaut pāris graudus zemē,nākošajam gadam vajadzētu sanākt jau krietnai saujai,ko sēt,bet,kā tad notiek realitātē.Ja es šo stādu nesargāšu visos iespējamos veidos,tad tas iznīks-pat niecīga vēja pūsma spēs to nolauzt,vai vēl neuzdīgušu vista no zemes izkašņās,vai kāds bērns,kam iepatiksies vārpas kuplums,iepīs to savā vainagā.Ja man būtu uzreiz vesels labības lauks,tad es pat nepamanīšu,ka visā birumā pietrūkst kādas vārpas,bet pa vienai-zaudējums pilnīgs.Visas vārpas kopā ir ne tikai ir liels daudzums,tās spēj viena otru balstīt un pasargāt no vēja,no bradātājiem.Tā ne tikai vārpas viena otru sargā,arī cilvēki,ja tie spēj viens otru balstīt,kopā ir daudz lielāks spēks.
Un it visās lietās ir tā,ka kaut kas,kas ir lielā daudzumā,pievelk sev klāt arvien vairāk un vairāk.Te jau parādās kaut kas no enerģētikas,no magnētiskajiem laukiem.Pat sakāmvārds saka-"Kur ir,tur rodas".Un tā patiešām notiek.Ar itin visu.Kur ir nauda,tā nāk klāt arvien vairāk,manta uzkrājas,pat cilvēki lasās kopā tur,kur jau ir citi.Daudzums pievelk.Ne tikai labais,arī ļaunums,nelaimes pulcina ap sevi jaunas un jaunas.Un tad,lai tam stātos pretī vajag atbilstošu spēku.Lai miljonārs pazaudētu savu naudu,nepietiks pat ar bankas bakrotu,gan jau viņam nauda ir ne vienā bankā vien.Lai novērstu globālu katastrofu,veinalga kādā mērogā-valstī pilsētā,vai kaut vai tikai viena cilvēka dzīvē,arī nepietiek ar ikdienišķiem pasākumiem.Ir jānāk kādam apvērsumam.Vienu sīku ķibeli var atrisināt pasmaidot,katastrofu.... Un te nu tas ir,lai sāktu saņemt,to,ko Dievs sola,jādabū pamats zem kājām.Laikam jau pašam.Un vispirms garīgs pamats.Garīga stabilitāte,pārliecība par sevi.Kā tad jūs domājat?Kāpēc gan tam,kam nav,patiešām zūd arī tas,kas vēl palicislai vai kā pūlētos,bet tas,kuram naudiņa turas,var gulēt uz lauriem,nauda pati sevi atražo.Spēj tik skaitīt,domāt,kur tērēt un kā nosargāt no zagļiem.:D