Šobrīd gribētu kā akmens iekrist jūras dzelmā un pazust,atstājot tikai sīku viļņu kustību,kas ar laku norimtu un nepaliktu nekādu pēdu.Gribas aizmigt un dzīvot tikai sapnī,kurā izsapņotu dzīvi pilnu mīlestības un prieka.Saplūst ar miglu,kura pārklāj zemi vēlos rudens vakaros,izgaist,pazust..Vai kāds pamanītu,ka manis nav?
Atslegas vārdi: Dzīve38592
nepazūdi.. neizgaisti.. Tu esi vajadzīga pati sev!! pašlaik tikai tā liekas, ka esi bezspēcīga, bet rīt šķitīs, ka stiprākam vispār nebūtu bijis izdevies!
Cilvēki tik sāk novērtēt kādu, kad vairs nekad nebūs blaku...Sāk pieminēt labo, to ko mīlējis..., labi pratis un jauku padarījis:)
Bet ir taču šādos mirkļos tik daudz iespēju, lai pamīlētu pati sevi, ar labu grāmatu, labu filmu, karstu smaržīgu vannu....!
Droši vien jau,ka esmu.Dīvainas tās jušanas.Ja nejūtos vajadzīga kādam konkrētam cilvēkam,tad tie,kas ir blakus ikdienā vairs nešķiet būtiski,jo...arī viņi,šķiet,nemaz nepamana,ka esmu blakus.Pamanītu,kad pietrūktu.Laikam.
manuprāt, vismaz vienai dzīvai dvēselītei tu noteikti esi vajadzīga...:)
Laikam šodienas drūmais, pelēkais laiks uzdzen depresiju, bet dzīve vienalga ir skaista!
Kā gūt prieku?
Lai izzūd jūsu ambīcijas!
Dzīvo šai pasaulē, nelauzīdams galvu par to, kas būs rīt.
Vai tu būsi uzvarētājs vai pieveiktais, tas nav svarīgi.
Nāve atņem visu.
Vai tu uzveic vai zaudē, nav būtiski.
Vienīgais, kas ir nozīmīgi un allaž bijis svarīgi,-
Kā tu esi nospēlējis šo spēli.
Vai tu izbaudīji to? – pašu šo spēli.....
Tad tā arī dari.Vienu dienu no dzīves noziedo brūču laizīšanai,bet rīt ar jauniem spēkiem meties jaunos dzīves piedāvājumos.Turies:)))
Nepamanītu,jo pat rēķinu man nav.
Lai paklausītu Evai,vajag spēku,pašlaik nevaru.Ceru,ka rīt jau viss būs citādi.
atstāj sev prieku..nepalaid to vaļā...visiem par spīti uzsmaidi ...un nevajag izgaist..bet kļūsti spilgta..lai visi pamana
Rēķinu sūtītāji noteikti pamanītu ka Tevis vairs nav.