.. tiešām smags jautājums. ir brīži, kad grūti sadzīvot ar vecāka gājuma cilvēku, ne tikai garīgā līknē, bet tīri fiziski to paciešot sev blakus.
kādi ir tie paši galvenie kritēriji harmonijai un lojalitātei...

1.Jaunlaulātie pārcēlās dzīvot pie sievas vecākiem. Viņai tā ir ērtāk, tikai ar vīru nav viss kārtībā. Mājās tik pat kā nav, vai nu darbā, vai ar draugiem. Un arī kontaktējoties ar vīramāti, paliek rūgtums sirdī. Viņa zvana vienīgi tāpēc , lai izteiktu kārtējās pretenzijas. Māte ir pārliecināta, ka vedekla nemīl viņas dēlu un neciena viņu, un viņiem labāk izšķirties.

Jaunlaulātie nedrīkst dzīvot pie sievas vecākiem. Tas viennozīmīgi mazina vīra statusu. Viņš pacentīsies to paaugstināt. Labi, ja tas parādīsies karjeras sasniegumos vai algas paaugstināšanas. Bet bieži ir tā, ka viņš meklē augšupejas panākumus pie draugiem, pie pudeles vai pie citas sievietes. Vīramāte ne pa velti uztraucas.

2. Es visā viņai palīdzēšu
Jaunlaulātie dzīvo kopā ar vīra vecākiem., bet vedeklai un vīramātei savā starpā neizdodas saprasties, lai gan vedekla aktīvi cenšas palīdzēt mājas darbos.
Vīramāte greizsirdīgi izturas pret savu saimniecību un grib , lai mājā viss būtu pa vecam. Bet vedekla visu dara „ne tā”. Virtuves sarunas pārvēršas skandālos.

Vīramāte – mājas saimniece. Viņa vedeklai neatdos savu lomu. Jaunai sievietei ar to vajadzētu samierināties un pieņemt viņas noteikumus. Vedekla no savas puses varētu secināt un atdod visas  priekšrocības vadīt saimniecību vīramātei, tā kā viņai patīk. Tikai nedrīkst atļaut iejaukties jūsu personīgajā dzīvē.

3. Vīramāte aizvietos manu māti
Meitene nesaņēmusi no mātes mīlestību un maigumu bērnībā, pārnes visu savu mīlestību uz vīramāti. Vedekla alkst pēc mātes mīlestības un to iegūst vīra ģimenē.

Jau no pirmās dienas vīramāti sauc par „mammu”, un katru viņas vārdu uzķer, un dzīvo viņi pilnīgā sapratnē un saticībā. Tas liktos nekas slikts nav, bet viņus gaida slazds. Ar laiku vedeklai sāk parādīties negatīvisms, kurš viņai ir sakrājies pret savu māti. Tas izpaužas konfliktā.

Savstarpējām attiecībām starp vedeklu un vīramāti ir jābūt noteiktai robežai. Citādi vedekla no savas vīramātes gaida tādu pašu attieksmi, kādu vajadzēja viņai saņemt no savas mātes. Bet vīramātei nepavisam nav vedekla jāmīl, kā savu meitu.

4. Visās mūsu bēdās vainīga viņa
Vīramātes pašas to nezinot kalpo, kā ‘’zibens novadītājs” priekš vedeklām. Viņām vajag par visu maksāt, kas slikts notiek mājā. Lai kā vedekla nedusmotos uz vīru, viņa nepieļauj konfliktu ar viņu, bet tāpēc ļoti cietsirdīgi atspēlējas uz viņa māti. Dzīvot nav viegli, tādai vīramātei. Vīram nav pretenziju pret sievu, ar viņu viņa reti lamājas Sieviešu tukšās runas, viņš uzskata par parastu lietu un negrib zināt, kādas intrigas notiek ap viņu.

Vainot savās neveiksmēs citus, tas ir rādītājs, ka nav stabila psiholoģiskā izaugsme. Jūs pati izvēlējāties sev vīru, tāpēc pašai vien ir jānes atbildība par to, tāpat, kā arī par savu ģimenes dzīvi. Ja vīramāte pārāk asi un kritiski jaucas, pamēģiniet mazināt viņas ietekmi uz jūsu ģimeni. Visiem kļūs daudz labāk. Dēls, vedekla un mazbērni vairāk cienīs, kā mammu un vecmammu, kurai ir patīkama nodarbošanās un interesants darbs, draugi un neparasts hobijs.

5. Vecmāmiņa nedrīkst iejaukties mazbērnu audzināšanā
Neskatoties uz sliktām attiecībām ar vedeklu vīramāte ir sajūsmā par saviem mazbērniem, pavada ar viņiem milzu daudz laika, un cenšas visādos veidos pasvītrot, ka viņa labāk zina, kā audzināt. Vīramāte uzskata, ka viņa var iejaukties vedeklas personīgajā dzīvē, tāpēc, ka jūt, ka viņa regulāri izdara viņai pakalpojumus.

Lai nebūtu vienmēr parādā vīramātei, ir jāatrod taktika, kā viņai pateikties par to, ko viņa izdarījusi. Varbūt var ar naudu, dāvanām vai palīdzēt saimniecībā. Pie kam vajag samazināt viņas laiku pieskatīt bērniem, tā vietā izvēloties aukles vai bērnu dārzu. Lai neapvainotu vīramāti vajadzīgi pārliecinoši argumenti. Piemēram, bērnam vajag sākt pierast un kontaktēties ar saviem vienaudžiem.