MĪLESTĪBA  un NOSACĪJUMI???
Vai pašam neliekas, ka jautājums ir dīvaini formulēts ja pats tik daudz Bībeli citē???
Varbūt vienkārši velk uz pretstatiem???

Mana draudzene iegādājās suni ar piebildi - "Man pietiek,  beidzot gribu beznosacījumu mīlestību!" ...arī variants...

Īsta mīlestība ir beznosacījuma. Ja mēs kādu patiešām mīlam, tad mīlēsim arī tad, ja tas kāds būs izdarījis kaut ko mums npieņemamu. Jā, iespējams, mēs būsim dusmīgi, aizkaitināti, bet tomēr mīlēsim un, ja šim cilvēkam būs vajadzīga palīdzība, mēs palīdzēsim, lai arī ko viņš būtu izdarījis. Ir grūti nemīlēt, ja mīlam. Nav grūti atrast iemeslu, lai nemīlētu, ja tā nav mīlestība, bet tikai aizraušanās.

Mīlestība no tukša gaisa nerodas!
Jā par Dieva mīlestību kā saka jā tur ir beznosacījuma!

Es zinu, ka Dievs mūs mīl tādus kādi mēs esam, vienalga vai tu esi kaut ko izpildījis, vai izdarījis, vai nē. Viņš mūs mīl, kā mīl, patiess tēvs savus bērnus. Es nezinu vai tev ir bērni, bet iedomājies ja tev būtu, piemēram: tu ļoti mīli savu bērnu, un viņš izdara kādas blēņas, tu viņu vai nu pamācīsi, vai norāsi, vai iepērsi, kā nu kurš, bet tāpēc jau tu viņu neizmetīsi ārā uz ielas lai viņš tinās prom. Ja tu viņu patiesi mīlēsi, tad tu viņu mīlēsi līdz pēdējam mēģinot skaidrot, mācīt dažādos veidos, citreiz aizejot līdz pat pērienam, ja savādāk nevar izmācīt. Dievs mūs radīja pēc Sava tēla un līdzības, protams arī attiecības tāpat! Ja daudzi cilvēki spēj mīlēt līdz pēdējam savus bērnus, tad kur nu vēl vairāk Dievs ar Savu, tiešām beznosacījuma mīlestību. Un attiecībā par mums cilvēkiem, tad mēs protams, ka nespējam mīlēt ar beznosacījuma mīlestību. Bet ejot pa dzīvi kopā ar Dievu, tu kļūsti Viņam arvien līdzīgāks, kā bērni saviem vecākiem. Tas nenotiek uzreiz, bet pamazām, izejot cauri dažādām grūtībām, caur kurām tavs raksturs tiek mainīts, un tu sāc ar vien vairāk mīlēt citus cilvēkus. Ja tu to no sirds vēlies tad tas tev arī notiks.

nosacījumi to mīlestību tak aizbaida prom..p

Dārzniece Krasta Ja mīlestībai ir nosacījumi tad tā vairs nav mīlestība.

Dzintar Apiep tas ko tu saki ir pareizi , ka vienmēr mūs virza kaut kāds aprēķins, ko dabūsim, kas man par to būs u.t.t, bet tas taču ir egoisms.Es runāju par mīlestību bez jebkāda aprēķina.Jo tikko mēs sākam spriest vai tas ir vai nav izdevīgi, tā vairs nav mīlestība uz savu tuvāko , bet gan uz sevi pašu.

Mīlestība, laulība, aprēķins vis ir vienuviet! Tikai atšķirība labā vai sliktā nozīmē?
Aprēķins ir vienmēr - kāpēc tu mīli šo konkrēto personu? Atbilde...... Tātad mīli taāpēc vai tas nav aprēķins, ja šis nebūtu tāds, tad vai mīlētu?

   Jebkurai mīlestībai ir nosacījums...Kaut vai tāds - kamēr laulātais draugs "nāks uz pēdāmun un tad kartsTais MĪLNIEKSatkal pārtaps uz KĀDU LAICIŅU par ŪZTICAMI VĪRU savai sievai.........

Kapsētā-tur tikai beznosacījuma mīlestība!

mīlestība ir nesavtīga..tā apklāj visu,tā panes visu utt...šaubos vai mēs cilvēki uz ko tādu esam spējīgi...ja nu vienīgi vecāku(un arī ne visu)mīlestība pret bērniem tāda mēdz būt.