Apmaldīties var meža biezoknī,svešā pilsētā un pat trijās priedēs,bet es visbiežāk apmaldos domās un sapņos.eju pa ceļu un domas klīst pavisam citā realitātē.Un tad nāk apskaidrības mirklis,ka neesmu tur,kur manas domas,joprojām esmu uz ceļa,tikai kādu brīdi nesaprotu,kas šī par vietu.Kamēr "bilde"nostājas vietā.Iedomu tēli bijuši spēcīgāki par realitāti...Tāpat ar cilvēkiem-tuvi,pazīstami,savējie,bet tad parādās kas tāds,ka liekas-nepazīstu,tas ir pavisam cits cilvēks,tas nav "manējais"...