Laime manuprat ir un sastav no mirkliem dzives situvacijam miliem parsteigumiem
atieksme sirds siltums un vel un vel ...izsak sakot laimes sajuta ta ir jasajut ar sirdi
to nevar panemt ka maizi no plaukta .

Laime ir stipri nosacīts un ļoti mainīgs lielums. Bieži vien mēs tiecamies pēc kaut kā, kas rada laimes sajūtu, bet, kad esam  to ieguvuši, sajūtas zūd. Un mums atkal vajag kaut ko jaunu pēc kā tiekties.

Jo vairāk cilvēks tiecas pēc pašas pilnības jeb laimes, jo vairāk cilvēks saprot, ar laiku, smeļoties dzīves pieredzi un gudrību, ka laime ir kaut kas vienkāršs un nesamākslots, ka tā nemaz nav jāmeklē, pēc tās ir jātiecās un jāprot novērtēt, un jāprot nepazaudēt..

Es arī par

es par :) tiesam ta ari ir :)

Tur es Tev piekrītu un vēl - gudrība nāk ar gadiem(nu vienmēr jau būs arī izņēmumi)