Katrs mēs esam sava sargeņģeļa mūzas, jo iedvesmojam viņus paveikt neticamo ar savām darbībām un pateicību. Viņi ir kā dzejnieki, kuriem nav iedvesmas, ja par viņiem nedomā un liek mierā. Ir garlaicīgi būt kā tādai pieskatītājauklei, lūkties un lūkoties pakaļ cilvēkam, kurš ikdienišķs un inerts.

Un kāpēc dažiem un tik īpašiem tiek dots uzdevumus mūs sargāt, nevis gaidīt neitrālajā vidē savu nākamo iznācienu? Vai tāpēc, ka tik cītīgi nelaižam viņus vaļā? Skumstam? Un joprojām mīlam?

Es Tevi iedvesmošu iet ar mani roku rokā un būšu Tava mūza varoņdarbiem, cēlieniem un spārnu pletienam. Un tāpēc nāc ar mani paklusēt un lidot hipnotiskajos ritmos. Es iedegšu Tev svecītes, lai Tu zinu, ka būs arī siltums.