Mēs visi tiecamies pēc laimes. Ārdamies pēc laimes. Tāda sajūta , ka visi zinātu cik laba ir laime. Skaidrs ir tas ka tā sniedz piepildījuma un prieka sajūtu. Bet cik ilgi? Iespējams tā ir tik gaistoša kā lietus lāse, tik niecīga, bet vienalga izmisīgi vēlamies to.
Un kas notiek, kad laimi esam saņēmuši? Tik pašsaprotami, ka tā mums pieder. Bet mēs kā narkomāni gribam vēl un vēl, iestājas apnikums un mēs esam aizmirsuši cik grūti bija viņu sasniegt.
Lai arī patiešām laime ir tik maziņa, mēs paši varam to padarīt lielu un saudzējamu.
Lai nekad neapnīk laimē saskatīt ko jaunu un interesantu.
Atslegas vārdi: laime12682
varbut laime ar laiku transformejas caur berniem caur sajutam caur da jeb ko kas mums laimes sajutu rod .
Laime ir reta parādība,bet vēl retāk ir Cilvēki,kas to prot pieņemt un paturēt!
Kā var laime apnikt,jeb mīlestība?Tas tik nozīmē ka nav bijusi tā īsta!Tā protams ir pašam jāvairo un jāatīsta.