Vīrs pārrodas mājās no komandējuma. Sieva šim pasniedz brokastis gultā, bet vīrs izskatās neapmierināts. Sieva šim jautā, kas par vainu?

Vīrs negribīgi atbild: "Nu lūk, tu man esi uztaisījusi gardas brokastis, pasniegusi gultā, bet vai tad nevarēji uz tās paplātes kādu puķīti uzlikt? Tas tā, sīkumiņš, bet patīkami!"

Sieva neko nesaka. Pusdienas, sieva uzklājusi galdu, n-tie ēdieni garšīgi pagatavoti, uz galda vāze ar milzīgu puķu pušķi. Vīrs atkal neapmierināts. Sieva jautā, kas par vainu.

V: "Nē, nē, viss normāli."

S: "Nē, nu pasaki tomēr."

V: "Nu labi, paskat, tu te tādu galdu esi uzklājusi, bet varēji taču tos ēdienus ar kādu pētersīlīti vai dillīti izgreznot, sīkumiņš, bet patīkami."

Sieva atkal neko nesaka, notur dusmas sevī. Vakariņās abi iet uz restorānu. Sievai mugurā vakarkleita, vīrs uzvalkā atkal neapmierināts.

S: "Nu kas ar tevi atkal ir?"

V: "Nē, nē viss ir ok, neuztraucies. "

S: "Es taču redzu ka nav, kas ir?"

V: "Nu tev tik skaista kleita, bet nu varēji kādu brošiņu piespraust, kādu kaklarotu aplikt. Sīkumiņš, bet patīkami"

Sieva vairs nenoturas: "Zini, mūsu kaimiņam loceklis par 2cm garāks, sīkumiņš, bet patīkami!"