Kas īsti ir krāmi?
17. dec 2009. 14:07
Kamēr tā cītīgi klausīju mammai,un kamēr viņa vispār man bija,dzirdēju dažādas dzīves atziņas,un viena no tām bija-kas labāks par uti,to pacel.Laikam jau tēvs to bija mācījis.Un viņam bija vesela bagātība šo "utu".Iztaisnotas nagliņas,ka no dēļiem izvilktas,dažādi kokmateriāli-ieraudzīti,atnesti mājās,izkaltēti un zem skrūvsola apakša glabājās,dzelzīši,tapiņas,sprādzītes,šņorītes,pakulu buntītes utt.Un viņam bija zināms,kur katrs no šiem sīkumiem atrodas un kādai vajadzībai mājās ticis pārnests.Pat praula gabali bišu dūmošanai.Un tad kaut kā izpalika viena paaudze-mans tēvs nepieprata tos sīkos darbiņus,ko dara ar koku.Mamma it kā centās sava tēva padomus dēlam-manam brālim mācīt,bet...mamma jau nav tēvs,brālis it kā klausīja,bet pie sirds tas negāja gan.Un tie sīkie nieki pamazām izklīda tā,ka nevienam vairs nebija ne jausmas,kur atrast vajadzīgo eņģīti,skrūvīti,tapiņu..It kā zināja,ka jābūt,bet kur...Vieglāk jaunu nopirkt.Un jaunā paaudze-tie,kas nāk aiz mums vispār smejas par to,ka kaut ko vajadzētu pietaupīt,paglabāt.Viss tagad tik viegli nopērkams..Vai tiešām?Man tik ļoti būtu gribējies vēl turēt rokās vectēva darinātu siena grābekli.Nekur tādu vairs nav,ne par kādu naudu nav nopērkami,vai skalu grozu,vai kaut vai slotas kātu gatavotu ar tādu rūpību,kā tikai viņš to prata.Un tad dēlam radās vēlēšanās atbrīvoties no visa,kas uzkrājies gadu gaitā.Nu protams,kur;s gan tagad pats cirvim kātu taisīs?Nopirks veikalā.Nē,pat ne kātu,cirvi ar visu kātu-tagad taču tādi moderni.It kā jau taisnība,ir pat ērti un labi,bet man kaut kā ļoti žēl,ka tas siltums,kas tika ielikts darbarīkos,ko gatavoja tādi darbarūķi kā mans vectēvs vairs nekur nav sastopams.Vismaz ne mūsu mājās.Un bērni to nesaprot un nekad nesapratīs,jo viņi to pat nav redzējuši.Zinu,ka ir mājas,kur joprojām ir kāds,kam tas ir svarīgi.Es vismaz ceru,ka tā ir.
Un,kad nu es domāju,kas īsti ir krāmi,nevajadzīgas lietas,tad šķiet,ka liela daļa no tā,kas mūsu senčiem bija vērtīgs,mums nenozīmē neko.
Komentāri (11)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Astra L. 21. dec 2009. 21:33Es esmu kraams, ar kraamiem... :)))
Dzēsts profils
20. dec 2009. 22:37Mainās laiki-mainās tikumi. Ja vecmamma uzprišinājās ar galda bietes gabaliņu, tad, ak jēziņ,cik daudz ar ko jāprot apieties mūsdienu sievietei? Tā arī vīriešiem. Lai kā reizēm žēl mantas,jāliek klāt birka 'krāms',un jāmet laukā.Lai jau arī tāpat to krāmu kaudzīti pārlasi,mēģinādams no kautkā vēl nešķirties
Dzēsts profils
17. dec 2009. 22:45krami ir vecas nolietotas lietas bet ara nemetamas , nu tip taka filmas uzkap berninjos un tur viskas no jaunibas :D
Dzēsts profils
17. dec 2009. 18:03Krāmam kaut kur bija definīcija, ja nelieto lietu ilgāk par trim gadiem, iespējamība, ka tā vēl kādreiz būs vajadzīga ir 1/100!
Visu lieko no pagrabiem, šķūnīšiem laukā!
Un visu ko varam iedot citiem, sekojam Aivara piemēram!
Aivars K. 17. dec 2009. 16:16es par krāmu saucu nederīgas lietas, ko lai nebūtu jāmet ārā, uzdāvina citam..ppp
Ilona M. 17. dec 2009. 16:07Tādus brīnumus es arī esmu redzējusi-kad pagalms pilns ar viskaut ko un vecis velk un velk uz mājām visu,kas nav piesiets,bet ne jau par to ir runa.Ir runa par to,ka ior cilvēki,kas redz un zin,ko darīs ar to,ko atnes mājās,ir tādi,kas vāc tikai lai vāktu un ir tādi,kam nevajag pilnīgi neko.
Dzēsts profils
17. dec 2009. 16:00Ir bijusi tā laime kādu laiku dzīvot kopā ar cilvēku, kura māju ieskauj ne sliktāka peizāža kā Getliņos, bet istabā vien šaura taciņa līdz gultai. Kopš tā laika bez nožēlas atvados no kādu laiku nelietotām mantām, krāmiem. Bērnības trauma.
Protams, runa neiet par lietām ar pievienotu dvēselisko vērtību.
';[p
Dzēsts profils
17. dec 2009. 15:06Neiet jau runa par tādām lietām , kas ir piemiņas vērtas un antikvāras , bet patiešām kas ir krāmi !
Ilona M. 17. dec 2009. 14:53Var jau būt,ka tiešām krāmi un ir lietas,kas sen jau uzlabotas un vecās var izmest ārā..Tiešām izmest?Vectēva darinātu darbarīku?Piemēram vecu,paša rokām darinātu ēveli ar iniciāļiem un gadaskaitli virsū?Var jau būt,ka tikai mani pa brīžam nomoka tāda nostaļģija pēc vecām lietām,bet man liekas,ka tas ir tas,kas mūs saista ar senčiem,ar savu zemi.Ir jau labi tie jaunie darbarīki.Un laikam jau darbarīkam un pat vecam krāmam nevajadzētu sildīt sirdi.Tas nav normāli,vai ne?Bet,kad mums izrādei vajadzēja istabas iekārtu tādu,kāda bija pirms 70-80 gadiem,izrādījās,ka mums-lauciniekiem ir saglabājies tik daudz šo veco krāmu,kuri tiešām netiek sadzīvē vairs lietoti,bet glabājas kaut kur-bēniņos,vasarnīcās,šķūnīšos,ka mums uz skatuves sanāca vesela vēsturiska izstāde.Ar re\aliem seniem priekšmetiem,kuri turklāt katrs glabā savu stāstu.Mums pašiem \loti patika un arī skatītājiem patika.
janka k. 17. dec 2009. 14:26Parasti visadi krami tiko kautko izmet tavajaga ka ar uguni.
Dzēsts profils
17. dec 2009. 14:23Un tad garāža pārvēršās par krāmu glabātuvi , jo mašīnu tur vairs neiedzīt !
Tapiņas tagad aizvieto plastmasas dībeļi , bet vecās skrūves jau vairs nekam neder , utt.
Liela daļa no tā visa tik tiešām ir krāmi .