Paliek nedaudz siltāks,bet taciņas arvien slidenākas.Un te-"pāķos",neviens ar sāli tās nenokaisa.Šad tad pelnus paberu,bet tie dikti istabu pienēsā.Un tā nu šorīt pēc malkas gāju.Vienu klēpi,otru...bet pie trešā ar visu klēpi nožāvos vēkšpēdus.Un malak uz visām pusēm,un kāja nodauzīta,bet jūtu,ka jālec mudīgi augšā-pēcpuse paliek mitra-sniegs viņas siltumā pārvēršas mitrumā.:) Nu ko,lecu augšā un lamāju sevi par neiedomājamu tizlumu.Savācu visas pagalītes-tupus,kā gan citādi vairs sasniegšu un ceļos augšā,bet-atkal gar zemi,'šoreiz uz dibena un visa malka palika klēpī.Kā nu lai pieceļas??? Pamazām stutējos augšā,pielietojot visu savu..hmmm-tizlumu?Un piecēlos,malku vairs no rokām neizmetot.Un aptvēru-ja jau varu ar pilnu malkas klēpi no sēdus stāvokļa tikt augšā,malku nepazaudējot,nemaz tik tizla neesmu.:))) Tikai nevienam nesakiet,jo mājās,ja man kāds prasīs,kāpēc kāja zila,tiekšu..nu nezinu,varbūt ka man uzbruka un piekāva.:)))Bet ne jau to,ka tizla esmu.:) Un,ja jūs kādam pateiksiet,tad visu noliegšu.Kuš!!!