Mani sapņi.
28. jan 2010. 15:11
Kad vakars pienācis ar savu burvību
Un noslēpumu pilna tumsa apņem pilsētu
Es atkal violeti zilos sapņos ieslīgstu
Tie mani skauj, lai mīļi sildītu
Un, kamēr nakts vēl zemi klāj
Es varu sapņu apskāvienos krist
Es varu sapņu laukos brist
Likt sudrabotam sapņu sniegam krist
Man patīk savos sapņos sildīties –
Tur viss ir tā, kā es to vēlētos
Nav īstenības bargo vēju
Es pati savu dzīvi radīt spēju
Atslegas vārdi: dzeja18358
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Zane T. 14. feb 2010. 19:41
Dzēsts profils
29. jan 2010. 10:52Cik jutekliski un samtaini, skaisti un skumji vienlaicīgi rindiņas lasās. Tā otrā tava pusīte jūtās ļoti laimīga? Tas liecina tikai par to labāko, tas ir mazākais trūkums, ka to nevar taustīt......
Dzēsts profils
28. jan 2010. 18:46
Dzēsts profils
28. jan 2010. 16:35Un pat visgaišākās zvaigznes šīs saltās nakts skaidrajās debesīs apskauž Tavu skaistumu, un mirdzošo acu siltumu
ginta k. 28. jan 2010. 15:23