Tas notika pirms vairākiem gadiem.Pie mums ciemos brauca kāda radiniece ar savu meitiņu.Tajā laikā mums mašīnas nebija,mobilo telefonu arī ne,un atbraucot bija jānāk pa mežu 4 km kājām.Tā nevienam nebija problēma,bet,kā jau tas gadās,tālā ceļā tik ļoti savajadzējās pa mazajām darīšanām,ka sieviete kā atpestīšanu gaidīja mežu.Izkāpa no autobusa un tā kā mežs sākās tiklīdz sāka iet pa ceļu,gribēja jau tupties ceļmalā,bet meita mudināja,ka jāpaiet tālāk-vēl no ceļa var redzēt.Nu pagāja,bet tiklīdz mājas nebija vairs redzamas,aši aptupās ceļamalas krūmos,kas bija biezi un necaurredzami un atviegloti izdarīja visu,kas jau tādā reizē darāms.Kad nu no smaguma bija atbrīvojusies,arī acis s;aka šo to redzēt un tās pamanīja turpat blakus skaistas meža zemenītes-nu pāris soļus dziļāk krūmos.Sieviete ielīda krūmos,lai nopuktu ogas un pēkšņi apstulbusi atlēca atpakaļ-krūmos atlaidušies divi vīrieši mierīgi tukšoja alus pudeli un droši vien bija vērojuši visu ainavu...Iztēlojāties?Kā jums liekas,kas varēja notikt tālāk?