Tev plakstiņi smagi,krīt actiņas ciet,
Drīz sapnītī miedziņš jau aijās,
Tas atnāks tik pūkains,kā pārslotais sniegs,
Un vaidziņu tavu tas paijās.

Ja sapnītī smaidīsi,zināšu es,
Tev sniedziņā saulīte dzirkstī,
Un miedziņu sargā maigs pieskāriens,
Ko dāvā tev māmiņas pirksti.

Kad miedziņš trūks pušu,tu modīsies,
Un atvērsies mirdzoši plaksti,
Un māmiņas sirsniņu saslidot,
Pa grīdu dies solīšu raksti.

Nu smiekliem un priekiem,un asarām
Nu pilni būs visi kakti,
Bet miedziņu pele vilks pagalvī,
Lai gaida nākamo nakti.