Vai tomēr joko?Nu padomāsim.Sākās viss tīri jauki-sals,sniegs.Sen nav pieredzēta tik skaista ziema.Un sen es pēc tādas biju ilgojusies,jo apnikuši tie dubļu kalni ziemā.Bet laikam taču neesam gatavi tik aukstai ziemai..Sākās ar to,ka istabās bija tik auksts,ka kādu brīdi pat bijām salīduši visi vienā istabā-tajā,kurai sienas nosiltinātas un krāsns ļoti laba.Tad aizsala ūdens krāns.Un vēl pēc tam iesnigām tik dziļi,ka no mājas vairs ārā netikt...Katram negadījumam savs risinājums,bet man šoreiz vistrakākais sanāca tas ūdenskrāns.
Pats par sevi saprotams,ka arī veļu līdz ar to nav kur mazgāt,jo veļasmašīna tik uz spiedienu darbojas.Aka aizrakta ar sniegu,ar domu,lai neaizsalst..Aka neaizsala,aizsala sūknis-pagrabā.It kā bijām norunājuši,ka aku pagaidām vaļā nerokam,mēģināsim kaut kā citādi tikt pie ūdens.Gan pa kannai atveda,gan sniegu kausējām,gan no grāvja nesām.
Bet šorīt man tā ķēpāšanās apnika.Vakar puiši vēlreiz mēģinot palaist sūkni akai vāku atraka un es izdomāju,ka neķēpāšos ar sniegu,ņemšu ūdeni no akas.Sameklēju striķi,ko reiz lietojām,lai pienu akā laistu,spaini un uz priekšu.Sākumā gāja pat ļoti labi,bet pie kāda ceturtā spaiņa,man striķis pārtrūka.Un spainis akā.Striķa gals vēl peldēja pa virsu.Domāju,ka nu labi aši jāsameklē kāts āķis,lai var paspēt saķert striķi,kamēr tas vēl peld pa virsu..Kas tev deva,kamē meklēju,striķa gala vairs nav,tikai spainis plivinās saskatāmā dziļumā-plastmasas.Un ar to dzelzs gabalu,ko biju samekējusi,neko aizsniegt vemaz nevaru.
Nu jau neko,laika diezgan.dziļāk vairs nenogrims.Meklēju ko vērtīgāku ārā vilkšanai.Un man veicās-lielajā šķūnī pie sijām karājās āķis,ar kādu kaut kad baļķi stumdīti-garš kāts,galā āķis un vēl tāds iesms.Nu tik velku ārā.Izdevās apgriezt spaini tā,lai var aiz stīpas saķert,uzāķēju un pat pilnu uzvilku augšā,priecādamās,ka vēl ar visu ūdeni dabūju.Un pēkšņi stop!Izrādās,ka striķa gals,kas palicis pie spaiņa,uzmaucies trubai,kas iet uz sūkni un spaini nevar uzvilkt augšā.Un tas pie striķa nav piesiets,bet iemaukts cilpā.Dari nu ko gribi,kaut laid atpakāl akā....Vienu brīdi tā arī gribēju darīt-sak,peldi,kur gribi,ja tik spītīgs,bet tad padomāju-kā gan atkal saķeršu?Un ja nu viņš no tās trubas nenomaucas?Sataustīju striķa otru pusi,kas bija vēl pietiekami aizsniedzamā attālumā,piešeju pie spaiņa,tādā veidā atsēju spaini,lai tas neiekrīt atpakaļ akā un gāju nazi meklēt.Atgriezu to spītīgo striķi,spaini atguvu,bet to striķa galu gan ne-tas palika uzmaucies uz trubas.)
Bikses slapjas,jo aka līdz augšai sniegā,visu laiku uz ceļiem notupēju,bet prāts priecīgs.Tikai rīt es neko tādu negribu atkārtot,Man vajag sūkni.