Es mūžīgi būšu tava,
Reiz teica mīļotā mana,
Nevienam es Tevi nedošu,
Un mūžīgi Tevi mīlēšu,
Es vienmēr blakām būšu,
Lai cik grūti,Tev arī būtu,
Tā skanēja solījums šis,
Kad jūrā saulriets,blāzmoja debesīs.
Bet Laimes mirklis bij' īss,
Līdz satumsa debesis,
Tad diensvidū iestājās nakts,
Es attapos šai pasaulē,viens pats.
Ak saki,nu mīļotā mana,
Kur palika mīla Tava,
Kur palika solijums šis,
Tas izgaisa debesīs.....