Šai mēness pielietajā naktī,
Kā gribas man pie Tevis būt.
Lai mīļus vārdus teiktu,glāstīt,
Lai mierinātu,.klusi stāstīt,
Par priežu šalkām,viļņu krācēm,
Par jūras vēju saulrietā,
Par to,ka burvīgs jūras spoguls,
No rīta agri saullēktā,
Un ar par to,ka stāsts nav galā,
Bet tikai pašā sākumā,
Par to,ka sirds deg mīlas liesmās,
Un Tu man esi vienīgā,
Par to,ka mīļākas nevienas,
Par Tevi nav, man mīļotā,
Par to,ka dievinu es Tevi,
Jo esi pati mīļākā,
Par to,ka nedzīvot šo dzīvi,
Bez Tevis,mana burvīgā......
Atslegas vārdi: Stāsts39