Skolotāja sauļojas. Garām iet skolēns.
-Vai jūs sauļojaties?
-Jā.
-Vai jūs kaut ko gribējāt nosauļot?
-Jā...
-Vai jūs kaut ko nosauļojāt?
  
Skolotāju istabā zvana telefons.
-Te Jurija vecmāmiņa.
-Jā, ko jūs gribējāt?
-Lai Jurijs tūlīt nāk mājās!
-Vai jums kāda nelaime notikusi?
-Pasakiet, lai viņš sročno nāk mājās!
Kad beidzot tiek noskaidrots, kurā klasē Jurijs mācās (to vecmāmiņa nezināja), puisis tiek izsaukts no stundas.
-Juri, tu tikai neuztraucies zvana tava vecmāte, tev tūlīt jāaiziet uz mājām.
-Nākamajā starpbrīdī gaitenī Juris nāk pretī.
-Tu jau atpakaļ... Vai kas noticis mājās?
-Nē, skolotāj! Vecmātei ir garlaicīgi, viņa gatavo ēst un tad sauc mani pusdienās.
  
Jānītis, kurš vispār nelieto pieturzīmes, lepni:
-Es tagad vispār par pieturzīmēm nedomāju, man tagad šis process ir pilnībā automatizējies!
  
Kāds no skolniekiem regulāri ielaiž kļūdas vārdu pareizrakstībā. Arī šoreiz, rakstot uz tāfeles, viņš iesprauž burtu d vārdos, kuros vispār šī burta nav. Satriektā skolotājā no klases aizmugures enerģiski komandē:
-Bez dē! Bez dē!
Skolnieks nosarcis atskatās...
  
5. klases skolotāja tiek sagaidīta ar sūdzību:
-A. sabojāja gaisu!
Fakts ir neapšaubāms. Kamēr skolotāja domā, vai atvērt logu vai labāk izlikties, ka neko nav dzirdējusi, vainīgais lepni paziņo:
-Nu, kas tad ir? Es vēl tā varu!