Cīnies vai bēdz - divas labi zināmās dabas dotās izdzīvošanas stratēģijas. Abas tās ir stresa reakcijas, pretošanās, saspīlējuma reakcijas. llgstošā laika periodā tās neizbēgami rada dvēseles un ķermeņa nodilumu, vienkārši sakot - nervi pagalam un ķermenis slimību nomākts.
Prasme ļauties, būt elastīgiem - stratēģija, ko iesaka lielie Austrumu skolotāji:
Kad lietas nenotika pēc mana prāta, es atraisījos no piesaistes tam, kā es domāju, ka tam būtu jānotiek, ticot, ka es neredzu visu ainu kopumā. Ja es redzētu ainu kopumā, es saprastu, ka ir kāds iemesls, kāpēc lietas notiek tā, kā notiek, un ka Visumam attiecībā uz mani ir plāns, kurš ir leilāks par jebko, ko jebkad esmu iecerējis...
Varbūt, ka tā?
Atslegas vārdi: dzīve38631, liktenis11, dzenbudisms0
Janis V. 25. mar 2010. 21:45Cīnīties vajag kamer dzīvo.
Janis V. 25. mar 2010. 21:43Piekrītu tavam rakstītājam domām .Vai tu pati to uz sevis izjūti?
Minka s. 12. feb 2010. 18:33CĪNOS! - un ja nesanāk - PIELĀGOJOS,bet nekad NEBĒGU,neesmu"zaķis"
Dzēsts profils
7. feb 2010. 14:23Cīnīties,bēgt un elastīgums.Hm-visi trīs kopā-verry cool.....
levpolds l. 6. feb 2010. 19:39aizbekti nekur nevar tapat agri vai velu atradis vieniga iespeja cinities lidz galam un uzvaret.
Anta S. 6. feb 2010. 19:35Pofigisms? Reizēm varbūt derīga stratēģija:)
Tomēr- pofigists, manuprāt, ir tāds noliedzējs, negatīvists, un ilgstoši tāda stratēģija nez vai dara piepildītu un laimīgu?...
Dzēsts profils
6. feb 2010. 19:11Visīstākā "pofigisma" teorija Pēc būtības parazītisms, vienaldzības psiholoģija. laikam tā.