Nepretosimies...
6. feb 2010. 21:50
Caur rasu augstu nāku es
Pie tavām plaukstām sildīties
Pie tavām krūtīm pieglausties
Vai asarām tu padosies?
Bet saviļņojums šis tik maigs
Mums abiem sirdīs iezadzies
Un domās liek tev maldīties
Pie velna! Nepretosimies.
Tad tava siltā elpa ar manu sastapsies
Un savā dvēselē tu atdosies
Vai tagad redzi kā Tu pakļaujies?
Un tu man teici - nedosies...
Atslegas vārdi: dzeja18356
Komentāri (4)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
vienkārši E. 6. feb 2010. 22:24No rīta man sliedes jānoliek vietā
Un jābrauc uz darbu,
Neviens to nedarīs manā vietā,
Tik nosodīs skatienu bargu...
...reizēm prātiņš grib nokāpt lejā un sadot pa muti sirdij par to ko viņa dara...
Dzēsts profils
6. feb 2010. 22:15Kad aizbraucis pēdējais tramvajs,
Es saritinu sliedes
Un nolieku pilsētas malā.
Un sliežu vietā
Ik nakti aug priedes
Un lapsas rok alas.
No rīta man sliedes jānoliek vietā
Un jābrauc uz darbu,
Neviens to nedarīs manā vietā,
Tik nosodīs skatienu bargu,
Ja tramvaja vietā
Pieturā stāvēs lapsēnu godasardze.
Es vakaru gaidu,
Kad atkal sliedes saritināšu.
Es nekāpšu priedē
Un rudu lapsēnu neuzrunāšu.
/Aija Vikmane/
vienkārši E. 6. feb 2010. 22:03...tās ceļ spārnos,liek dzīvot dzīvīgāk
Dzēsts profils
6. feb 2010. 22:01labas /////sajutas/////