Katra mīlestība ir īsta -
Vai tā būtu mūžu gara
Vai vienu vien mirkli īsa.
Tā smaržo pēc pavasara,
Tā atnāk kā maiga trīsa
Vai zibens rīkste tik asa.
Vienalga, vai purpurā tīta
Vai aukstumā kaila un basa.
Kā puķe vainagā vīta,
Vai bāka uz klinšaina krasta
Katra mīlestība ir īsta
Un reizē - tik neparasta.
Atslegas vārdi: dzeja18356
No šī dzajoļa man iepatikās tikai pēdējās divas rindiņas - pārējā tekstā mana sapratne "BUKSĒ"...