Pārlēkt...
7. feb 2010. 11:23
Pārlēkt pāri bezdibenim,
Piezemēties otrā malā.
Pacelt skatu pretī saulei,
Tiecies-nešaubies,gan sanāks!
Ievelc dziļi krūtīs gaisu,
Jūti, jauni spēki pieplūst,
Noliec zemē "paunu maisu",
Tajā malā viņa netrūks.
Raujies,raujies-vai tu jūti,
Kā tev aug pie pleciem spārni,
Ticu, noticēt ir gŗūti,
Atspēriens-tu esi pāri.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Zane T. 8. feb 2010. 21:41
Minka s. 7. feb 2010. 17:06Jānobrīnās - pārlēkt pāri BEZDIBENIM, un pie tam ar PAUNU MAISU, to var panākt tikai no šausmīga PĀRBĪĻA Es, NEVARĒTU... Komentārs,no LITERĀRĀ VIEDOKĻA - UZRAKSTĪTS, MEISTARĪGI
vienkārši E. 7. feb 2010. 12:27...nav jēgas baidīties,tas neko nemaina,ja reiz jālec,tad jālec,ES LECU-MAN IZDEVĀS!
ginta k. 7. feb 2010. 11:40Es mēģināsu pārlēkt no ziemas perioda uz pavasara periodu,šķiet ,ka nekur nepareizi neilēkšu.Novēlu visiem izdarīt to pašu ,lai veicās!
Dzēsts profils
7. feb 2010. 11:28Optimistisks dzejolis! Pareizi! Tikai uz priekšu!Drošiem pieder pasaule!
Dzēsts profils
7. feb 2010. 11:27Ar to lēkšanu vajag uzpasēties, apdomīgi izvēlēties piezemēšanās vietu