Ik katrs mēs esam dzirdējuši stāstu par to kā mammai mazuli atnesis stārķis.
Pamēģiniet ta gad sešgadīgam pastāstīt, ka bērniņu atnes stārķi.

          Viņi pasmaidīs un teiks: "Mammu, tu gan māki jokot!" Ja sešgadīgie detaļas vēl īsti nezina, tad desmitgadīgie jau droši zin kā rodas bērni, bet daži divpadsmitgadīgie jau ir paspējuši iegūt pirmo seksuālo pieredzi, lai arī varbūt caur kādu datorspēli.

            Ir jau skaisti, ka skolās mūsu bērnus izskolo par ķermeņa uzbūvi, labu izsargāšanos, vai seksuālām attiecībām. Lielākais skolotājs ir televīzija un internets - tur var iegūt plašu informāciju un demonstrāciju par seksa veidiem un pozām. Žēl, ka par to, kas ir patiesībā mīlestība, mūsu skolotāji nestāsta un neskaidro mūsu bērniem.
Neviens jau nepastrīd - seksuālā izglītošana ir nepieciešama, un mūsu paudzei tā līdz kāzām lieti būtu noderējusi. Bet to, ka sekss ir tikai piedeva mīlestībai, to, ka ja nav mīlestības, tad sekss ir tikai gadījuma sakars bērniem neviens nestāsta.

                                               Skaisti, vai ne?

               Toties mūsdienās, miljoniem bērni, skatās televizoru un gūst informāciju par to, ka attiecības ir viegli maināmas - kā ikdienas apģērbs, lai tikai atkal un atkal izjustu apreibumu. Nav retums, ka četrpadsmitgadīgais "plātās" ar vēl nebijušām seksuālām attiecībām, lai varētu "paspīdēt" un būt neatstumtam vienaudžu vidū. Vai vēl trakāk, pie pirmās iespējas ielec pirmājā gultā vai izbauda "pirmo krūmu košumu". Un kad tas noticis, ar diezgan pārsteigumu pilnu seju jautā: "Vai tas bija TAS?"

                 Seksa nozīmīguma pārspīlēšana un pavirša mīlestības skaidrojums noved pie sabiedrībā tendencētās laulības šķiršanās. Daudzās izjukušās laulībās mīlestības nemaz nav bijušas, jo izrādās, ka, izkāpjot no gultas, partneriem savā starpā nav par ko sarunāties, nav iemesla pasmaidīt un katrs sīkumiņš sāk krist uz nerviem.

                  Mīlestība ir iegūstama tikai strādājot ar sevi. Tā ir nemitīga iedziļināšanās sava partnera problēmā. Tas ir maigums un mīlestības vadītas rīcības , ko mēs spējam, pirmkārt, dot un tikai tad saņemt. Tā ir uzticēšanās, piedošana, sapratne, partnera pieņemšana ar viņa visiem "stiķiem un niķiem". Sekss ir patīkams, bet ar to vēlāk vien var nepietikt!