Paslēpies manās plaukstās,
Vairāk man nav, ko dot
Kad rudens lietavās aukstās
Tu nevari palidot.
Sakļauj savus spārnus
Un ļauj sevi sasildīt.
Nolasi no acīm man vārdus,
Ko nespēju pasacīt.
Paslēpies manās plaukstās
Un paliec, līdz vētra stās.
Varbūt jau nākošā rītā,
Viss rādīsies citādāks.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Paldies-man Jūsu labojums patikās!(atļāvos likt lietā)
Skaists pantiņš,bet es viņu nosauktu: " MAZAIS MUŠĶĒRĀJS " - Ar šādu virsraksu,lasītājs uzreiz saprastu,par ko tiks aprakstīts No sākuma es neaptvēru, par ko iet runa. Priekšpēdējo rindiņu,es uzdrošinos mazliet izmainīt, lai parādītu, kā es būtu uzrakstījis: VARBŪT JAU NĀKOŠĀ RĪTĀ un tālāk,pa tekstu. Neliela starpība,bet tomēr...