Līst un ass vējš mani nežēlo,
Bet tas netraucē,jo man esi Tu.
Man ir auksti un visapkārt tumst,
Bet tas ir sīkums,jo man esi Tu.

Es pie Tevis turos kā ābols pie ābeles,
Un nekrist netaisos kaut ārā rudens.
Es īpašas sugas ar cietu mizu,
Bet sulīgs un salds.

Tu ābele,kas katru pavasari uzziedi
Un katru gadu to dari savādāk.
Bet sula Tevī pstāvīga-dzidra,
Kuru izgaršot man lemts.

Es zaros paslēpts neesmu,
Bet tikai mīļi ieskauts.
Un no asiem vēju vārdiem pasargāts
Ar lapām ,kas mūžam nenobirs...
Un tikai tāpēc...ka man esi TU.