Ir dienas kad jūtamies vientuļi...Sirds ir kā klusa un nepiepildīta aleja,kurā krājas skumju pārdomu lapas.
Pēc ziemas Dvēsele reizēm mostas smagi,alkst pavasara,jaunu pārmaiņu.
Jūtamies kā neuzplaucis zieds,kuram trūkst saules gaismas.Gribas dzīvi krāsaināku.
TAGAD UN TŪLĪT!
Taču tam ir nepieciešama pacietība-kā zirneklītim aužot savu tīklu.
Rūpīgi piefiksējot savus sapņus.
Palaižot tos pa vējam-tas atnestu atpakaļ-pilnus un piepildītus!
Mirklis miera sev,lai klusumā apjēgtu-mums taču ir tik daudz dots...
Mēs kādu mīlam un esam mīlēti,pat ja tā brīžam neliekas.
VIENMĒR IR KĀDS KO MĪLĒT!
Vienmēr var rast jaunus draugus un palīdzēt kādam mazākam,kādam,kuram iet grūtāk.
Bērna smaids ,smiekli un prieks liek pašam ielīksmoties.
Viņiem neeksistē dalījums,viņi līksmo par dzīvi.
Bērni ir tas ,pēc kā mēs tiecamies būt-būt tik brīvi,sajūsmas pilni,nesalauzti un mīloši.
DZĪVE IR PIEDZĪVOJUMS,NEVIS GATAVA RECEPTE!
Atceries-dalīta bēda-puse bēda,bet prieki-dubultprieki!
Silts pieskāriens,draudzīgs plecs-tas iekurina mūsu sirdis.
Tāpēc nebaidīsimies ikdienā teikt biežāk vārdus:"ES TEVI MĪLU"-bērnam,draugam,mīļotajam,vecākiem.
Rodi sevī piedošanu un piedod tiem,kuri tevi sāpinājuši.
Atbrīvojies un ļaujies trakulīgai dejai ar DZĪVI!
Nav vērts pārdzīvot ,ja kāds tavs sapnis kādu iemeslu dēļ sašķīst.
Nāks citas iespējas.MEKLĒ TĀS!
Iestādi jaunu sapni ,cerību un kop to ar ikdienas prieku,smaidu.
NAV IEMESLA BAIDĪTIES BŪT PRINCESEI VAI KARALIM SAVĀ SAPŅU VALSTĪBĀ!
Tikai tu vari padarīt savu ikdienu par svētkiem.
Sev par PRIEKU,sev par GODU!
Katru turpmāko rītu tējkannas sīkšanu uztver kā-IR JAUNS RĪTS,JAUNAS IESPĒJAS!
Uzliec klusuma režīmu tai mazajai balstiņai,kura mudina tevi šaubīties par visu un visiem.
Katrā nodarbē rodi prieku-pat,ja tā sākumā šķiet neinteresanta.
Sauksim to par dzīves azartu,aizrautību un radošo dzirksti.
Tev ir visas tiesības iet kā tankam-DROŠI,PĀRLIECINĀTI-tikai nenodarot pāri kādam.
Katru dienu izdari izvēli-būt LAIMĪGAM ,PIEPILDĪTAM cilvēkam.
Savus sapņus sapņo vaļējām acīm,lai nepalaistu garām ikdienas saldos mirkļus!
Uzdrošinies būt kā bērns-visur atrodi par ko pasmaidīt,labestīgi pablēņoties.
DZĪVE IR JĀDZER PA MAZIEM MALCIŅIEM-IZGARŠOJOT,UZCIENĀJOT CITUS!
kā labu ekspresso...
Tā ir kā laiska pastaiga gar jūru.
MĪLI DZĪVI,SEVI!
Sarauj savas saistības ar visu,kas tev liek justies slikti,niecīgam,nedrošam.
Izdari to nokārtojot,izrunājot visu līdz galam un bez bailēm,lai nepaliktu aizvainojums nevienam.
Neizpārdod savas bailes,nedrošību.Jo īpaši tiem,kuri to izmanto pret tevi.
NEBAIDIES!!!
Katrs mēs esam tā savas dzīves ZELTA OLIŅA,viss ir mūsu pašu rokās.
Iekrāsosim paši dzīvē krāsas,bez žēlīgas ņaudēšanas.
Lai dzīve košāka,zāle zaļāka un debesis būtu zilākas...
...ir jāseko saviem sapņiem.
Tiem kurus sapņojam vaļējām acīm un ierādām patstāvīgu vietu savā sirdī.
Un savos sapņos paņem vēl kādu līdzi,
MĪLI,PRIECĀJIES,ESI LAIMĪGS!!!
Atceries,ka nesi viens šai pasaulē,vienmēr tu vari kādam piezvanīt vai uzrakstīt.
DZĪVE IR BRĪNUMAINA-DZĪVO TO!!!
Atslegas vārdi: dzeja 19.oktobris1
Viena liata gribēt ,otra realizēt...kaut kā nesanāk.Nez kāpēc tā?