...tā bija tikai spēle, rotaļa vai loterija kāda - tās būtība bij' dejā, dejas saskaņā. Ap desmit pāru griezāsdeju zālē, un ik pēc dejas partneriem bij' jāmainās, līdz katrs atrod savu pāri.
...un, šķiet, tā bija trešā deja, kad lēni nāci Tu man klāt - tik maiga, trausla, tumšiem matiem, un Zeme tūdaļ sāka griezties savādāk.
Jau ar pirmo dejas soli jutām mēs, ka esam viens - ikkatra kustība, kā stīga atskan mūsos, kā atbalss atskan augstu kalnos, kā putna sauciens atskan debesīs...
Mēs viegli slīdam dejā augstu gaisā, mēs esam vieni visā pasaulē, ...ir neparasti viegli, ...es nepajautāju pat vārdu Tavu, tik kādā brīdī parādīju piemiņu no agras bērnības..., tai brīdī jutu es, kā viegli notrīs augums Tavs, un varbūt mazliet stingrāks kļuva satvēriens ,...mēs visu sapratām bez vārdiem - tā biji tieši Tu un tieši Es, tik laikmets cits , un cita deja...
Mēs dejojām, un dejā izdzīvojām visu dzīvi savu, to tūdaļ arī uzdāvinot mūžībai...
...Kad pamodos, es rūgti raudāju, ...es biju atkal pazaudējis Tevi. Visapkārt tukšums, ...tukšums un bezgalīga sāpe krūtīs...
Es atkal esmu satriekts, pārvērsts pīšļos, un Ziemeļvējā jūrā izkaisīts.
...es nezinu pat Tavu vārdu, mīļā!
Tik pilnmēness naktīs, tāpat kā tajā sapnī, Tavs pieskāriens kā viegla vēsma, liegs lidojums kā deja, kā Visums bezgalīgās acis Tavas, no pīšļiem mani atkal paceļ debesīs.
Es iemīlēju nakti, bet dienā, ...dienā, es lūkojos cilvēku sejās, meklējot Tevi..., bet redzēju tikai vienaldzību, nogurumu, savtību un tukšumu ...bezgalīgu tukšumu...
...Katru nakti es atkal un atkal gaidu Tevi, es skumstu un ilgojos, mīlu un mirstu, pārtopu pīšļos, un atkal atdzimstu, lai tikai sagaidītu Tevi, mīļā...

Šo man atsūtīja.