Mēs varam celties debesīs un lidot, un varam arī ļoti zemu krist,
tos vārdus pasakot, ko nevar piedot, ar kuriem ļoti sāpīgi var sist.
un brīžam, neko ļaunu nedomājot, mēs spējam otru aizvainot un pelt,
un tad ar lielu pārliecību no darvas mucas gribam medu smelt.
jo tikai savu taisnību mēs redzam, tik savu sāpi, otra sāpi nē.
jo cita grēks ir vienmēr labāk redzams, un akmens, mestais otra dvēselē...
un tā mēs visu dzīvi ejam, pa ceļam draugus pametot, jo cita acī skabardziņu redzot, var paša acī baļķi nemanīt.
tik vēlāk, tad , kad mūžs jau pāri pusei, mēs sāpīgi jau apjaušam,
ka vietā tur, kur mīlestība plauka, mēs redzam suņuburkšķi noziedam.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Kadel Angli neperk zimulasinamos-tadel,kad Neko Iebazt nevar...
l.@e.2 ,man jau tīk,vai vari vēl?
...bet tai pat laikā,ja viss būtu tik skaisti,kā izskatās vai būtu šie daudzie -kāpēc,kādēļ,par ko man tā un t.t......?Vai vieglāk nebūtu dzīvot ja cilvēki spētu pieņemt,kā slikto tā labo?
Man patika Noskana Komentaros-Andromedas Miglajs...
Paldies visiem tiem,kuri pardeveja operaciju Iraka!Domas palieku ar Jums!
Varu turpināt ja interesē ;
kad uz šīs zemes paliek auksti,
Draugs tevi sasildīs.
Grūtā brīdī sapratīs.
mans mīļais draugs sniegs savu roku,
Lai bēdas izkliedē debesīs!
I@e2
Vai šīs tās rindas ,kas Jums dzeļ?
... jo cita acī skabardziņu redzot, var paša acī baļķi nemanīt.
Dzīves ceļš ir garš un grūts!
Cik cilvēki ir iepazīti.
Cik sāpju skabargas ir durtas?
Tik īstais draugs ir tas!
Kas tevi mīl no sirds!
I@e2
Pesimistiski!
Tāli man tīk
Divas pēdējās rindas kā punkts uz i...
Draudzīga parodija,neapvainojies.
Mēs varam celties debesīs,
Un varam zemu krist,
Neviens par to mūs nenesīs,
Tai kalnā krustā sist.
Neviens par mums ne vārda lūgs,
Ne nīdīs,pat ne nozākās,
Vien pašiem jāvelk būs savs jūgs,
Bez žēlas mazākās.